Šodien mēs pastāstīsim tev par misofīniju - slimību, kas traucē miljoniem cilvēku dzīvēs.

Kaitinošas skaņas

Misofīnija ir slimība, kas ir nepanesība pret skaņām un ir visreālākā neiroloģiskā slimība. Pieredzētā negatīva pieredze liek misofīniķiem izjust patiesas dusmas. Tātad, dzirdot mazuļu raudāšanu, nagu griešanas skaņu, skaļu košļāšanu vai smagu elpošanu, misofīniķim sāk parādīties pastiprināta un dziļa neērtības sajūta, kas izpaužas kā dusmas.

Visierastākās skaņas, kurām lielākā daļa cilvēku pat nepievērš uzmanību, var situāciju padarīt ļoti saspringtu. Lūk, viņi, misofonijas cietēji.

Skaņu neiecietība rodas bērnībā vai pubertātes laikā. Pacienti, kuri gandrīz vienmēr ar dienas precizitāti var norādīt slimības sākuma laiku. Piemēram, blakus zēna gultai gulēja apslimis brālis, kura elpa bija tik smaga, ka viņš nevarēja iemigt. Kopš tā laika zēns nevar izturēt, ja kāds smagi elpo.

Bieži vien misofoniķi cieš ne tikai no savas slimības, bet arī no apkārtējo cilvēku nenopietnās attieksmes. Ja skaņa tevi nekaitina, tad kāpēc lai tā kaitinātu kādu citu. Šāda egocentriska attieksme saasina misofoniķa dzīvi vēl vairāk. Viņš nevar ēst ģimenes lokā, neapmeklē kinoteātrus, neiet uz kafejnīcām, nepārvietojas ar sabiedrisko transportu un visbiežāk guļ vienatnē.

Parastam cilvēkam ir grūti saprast, ko jūt misofiniķi. Stimulu ietekmē viņi piedzīvo ne tikai dusmas, viņus pārklāj īsts cunami. Smagos gadījumos šādi cilvēki nav spējīgi tikt galā ar agresiju. Piemēram, vienā no autostāvvietām, 13 gadus veca meitene vairs nevarēja izturēt mātes balsi, tāpēc centās sasist mašīnas stiklu, lai aizsniegtu lāpstu un nogalinātu māti.

Nesenais šīs pataloģijas pētījums parādīja, ka problēma ir iekšējā skaņu uztverē. Citiem vārdiem sakot, smadzeņu puslodē vairāk aktivizējas mediālā daļa nekā citiem cilvēkiem. Skaidrāka un jaudīgāka signāla pārraide izraisa negatīvas emocijas, piemēram, dusmas.

Misofoniju izārstēt nevar. Daži ārsti iesaka pacientiem vērsties pie psihiatra, citi piesaista netradicionālo medicīnu. Starp citu, skaņas terapija palīdz daļēji tikt galā ar problēmu. Pacientiem ausīs tiek ievietots īpašs aparāts, kas rada pastāvīgu fona troksni. Tātad, piemēram, kāds nevar izturēt nagu griešanas skaņu, bet skaļā ēdamistabā jūtas ērti. Tieši ēdamistabas troksnis tiek ievietots pacienta ausī.

Ņujorkas universitātes kognitīvās neirofizioloģijas profesors Toms Grifitss (Tom Griffiths) izmanto precīzi vadītas elektriskās izlādes, lai ārstētu misofoniju. Kā jau zināms, tie ietekmē smadzeņu darbību. ”Izpētījuši smadzeņu darbības uzraudzības mehānismus pacientiem ar misofoniju, esam apkopojuši pietiekami daudz datu, lai saprastu un aprakstītu šo slimību,” viņš secina.

Pret tiem, kuri cieš no misofonijas izturēsimies ar cieņu un izpratni! Bet, ja tev šis raksts likās interesants, dalies ar to ar draugiem!