Otrā pusē ir viena maltīti dienā, kas dažreiz tiek uzskatīta par sava veida īstermiņa gavēni, bet biežāk - visdabiskāko ēšanas veidu. Tā mūsu senči ēda simtus un varbūt pat tūkstošus gadus.

Dažās reliģijās tā ir filozofiskā sistēma, piemēram, budistu mūkiem ir postulāts: ” Trīs ēdienreizes dienā ēd dzīvnieki, divas reizes dienā - cilvēki, reizi dienā - svētie.”

Piecas ēdienreizes dienā

Dalītā ēšanas sistēma vai ”ganību diēta ” (no angļu grazing - «ganās”), tiek aprēķināta uz piecām vai sešām ēdienreizēm dienā. Tas ir saistīts ar faktu, ka dažādu cilvēku apetīte var būtiski atšķirties.

Turklāt tiek ņemti vērā fiziskās aktivitātes faktori, nodarbinātības veids, hroniskas slimības. Šīs sistēmas galvenā ideja ir šāda: dienas devu sadalīt mazās daļās. Tos ēd regulāri un noteiktos laikos ar +/- 1 stundas starpību.

Bieža maltīte pārliecina organismu, lai tas būtu drošs, ka barības vielas tiks piegādātas noteiktā laikā, un tam nav jāuzkrāj rezerves.

Dalītā ēšana patiks tiem, kurus no standarta diētām attur, pirmām kārtām, ar izsalkuma sajūta. Maltītes skaita palielināšana un porcijas tilpuma samazināšana nedod ķermenim iespēju izjust bada sajūtu(parastā nozīmē).

Priekšrocības ”ganību diētai”

1. Šī diēta ļauj vienmērīgi un precīzi samazināt ikdienas kaloriju skaitu un fiziski samazināt pārtikas daudzumu - bez nevajadzīga stresa un akūtas bada sajūtas.

2. Dalītās ēdienreizes normalizē insulīna veidošanos un cukura līmeni asinīs, tādēļ šis uztura stils ir noderīgs pirmsdiabēta apstākļos (apspriediet to ar savu ārstu!).

3. Biežs uzturs nelielās porcijās ir efektīvs metabolisma patoloģiju novēršanai, ko izraisa gremošanas trakta un organisma izvadošo sistēmas pārslodze.

4. Pierast šādam uzturam ir pavisam vienkārši.

“Ganību diētas” trūkumi

Parasti pacienti, kuri ir pārliecināti, ka šī diēta neietver izsalkuma sajūtu, ir pārsteigti, ka viņi ne tikai nepārtraukti grib ēst un gandrīz visu laiku viņi domā par ēdienu, trauksmaini ieklausoties savā organismā un skatoties pulkstenī: vai ir pienācis laiks ēšanai? Un jā, protams, pārēdas.

”Pieci ēdieni padara jūs par ganību aitām, kas domā tikai par ēdienu,” - apraksta savu pieredzi kāda no tiešsaistes svara zaudēšanas programmas klientēm.

Tie, kas pastāvīgi piedāvā ”piebērt malku krāsnij”, lai paātrinātu vielmaiņu (iespējams, arī jūs esiet dzirdējis šādu padomu), būtu jāatceras, ka kopējais vidējas porcijas pārstrādes laiks organismā ir aptuveni 5-6 stundas.
Un, ja jūs kādu ēdienreizi izlaižat, tas neietekmēs vielmaiņas ātrumu, un organisms nezaudēs muskuļu masu un neēdīs pats sevi.

Zinātniskie pētījumi nav atraduši pierādījumus, ka sadalot vienu un to pašu kaloriju daudzumu, būtu kāda atšķirības, vai šīs kalorijas tiek sadalīta 3 vai 6 ēdienreizēs.

Kā jūs sadala kalorijas, tā ir jūsu darīšana, un tas ir atkarīgs no dzīvesveida un ēšanas paradumiem. Piecas ēdienreizes dienā netuvina galveno mērķi - zaudēt svaru dedzinot taukus.

KĀPĒC TAS IR SLIKTI NOVĀJĒŠANAI

1. Kad jūs ēdat pēc pulksteņa (2 vai 3 uzkošanas reizes), jūsu organisms nepārtraukti ražo insulīnu, kas liek organismam darboties tā saucamajā absorbcijas fāzē. Tas nozīmē, ka ķermenis uzglabā cukuru un neļauj fermentiem sadedzināt taukus.

Mēs visi zinām, ka vispirms organisms izmanto vispieejamāko enerģijas avotu - cukuru (ogļhidrātus) un kā pēdējo - taukus. Ja jūs ik pēc divām stundām piemetat jaunus cukura avotus, līdz taukiem nenonāksiet. Svara zaudēšanai nepieciešams organismu noregulēt uz pēcabsorbcijas fāzi, kad tas sāk izmantot enerģiju, ko mēs glabājam izdzīvošanai - tie ir tauki! Ir skaidrs, ka ar biežu ēšanu šis mērķis netiek sasniegts.

Katra maltīte ir reakcijas ķēde organismā. Un ticiet man, ka organismam sagremot pat kaut ko elementāru nav tik vienkārši: tiek izdalīti fermenti, tiek ieslēgta peristaltika, iedarbināti dziedzeri un tiek ražoti hormoni.

2. Ja jūs pastāvīgi ēdat, jūs viegli zaudējat kontroli pār to, ko ēdat, koncentrējaties uz ēdienu, bieži jūtat izsalkumu, pārēdaties. Nemaz nerunājot par to, ka uzkodas reti satur normālu olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu kombināciju.

3. Jūs jūtaties neapmierināts ar sevi. Pētījumi liecina, ka cilvēki bieži jūtas izsalkuši pēc ēšanas mazās porcijās, nav piedzīvojuši sāta sajūtu - tas noved pie pārēšanās. Kultūras un pārtikas ieradumi tiek iznīcināti - cilvēki vienkārši pārtrauc ēst normālu ēdienu un domāt par ēdienu kategorijām. Jums vairs nav pusdienas un vakariņas - tev tikai vajag uzkost.
Cilvēkiem ar hormonālajiem traucējumiem, rezistenci pret insulīnu un līdzīgām veselības problēmām vienkārši nedrīkst ēst 6-7 reizes dienā.

Kam tad drīkst? Tiem, kas to dara pastāvīgi un aktīvi trenējas, tas ir profesionāliem sportistiem: šajā gadījumā papildus viena vai divas ēdienreizes būs tieši laikā, lai apmierinātu augstos enerģijas tēriņus.

Vienreizēja ēšana

Īstermiņa badošanās ir ēšanas shēma, kurā jūs 16-18 stundas dzerat tikai ūdeni, un pēc tam ēdat tik daudz, cik vēlaties, bet bez pārēšanās un kaitīgas pārtikas.

Vienreizēju ēšanu var saukt par modernu tendenci, taču šādas ēšanas shēmas jau ir bijušas vēsturē. Senie grieķi ēda vienu reizi dienā. Viņi bija ļoti norūpējušies par gremošanu, un ēšanu vairāk nekā vienu reizi dienā uzskatīja par rijību.
Vienreizēja ēšana palīdzēs zaudēt un stabilizēt svaru, jo kaloriju patēriņš samazināsies, citiem vārdiem sakot - jūs ēdīsiet mazāk, jo aizmirsīsiet par pastāvīgajām uzkodām.

Šī diēta nenozīmē stingrus produktu ierobežojumus un ļauj izvēlēties jebkuru ērtu laiku - brokastis, pusdienas vai vakariņas, lai gan ēdienreize vēlama dienas beigās.

Turklāt vienreizējs ēšana palīdz attīrīt ķermeni starp ēdienreizēm. Jūs tiksiet atbrīvots no liekā ūdens, un papildus kalorijām nebūs laika, lai ”apmestos” uz gurniem.

Diētu ar vienu ēdienreizi var ieteikt tikai veseliem cilvēkiem. Kategoriski aizliegts šo metodi lietot cilvēkiem, kam ir problēmas ar kuņģa-zarnu traktu un endokrīno sistēmu. Jāņem vērā arī darba apstākļi un fiziskās slodzes.

Lai gan, runājot par fizisko piepūli, vienreizējas ēšanas atbalstītāji biežāk strādā fizisku darbu. Man pazīstams celtnieks ēd vienu reizi vakarā. Pēc viņa teiktā, tas viņam ļauj strādāt produktīvi visu dienu bez smaguma sajūtas.

Vienreizējas ēšanas priekšrocības

• Garīgā produktivitāte palielinās
• Samazinās ēstgriba
• Tiek iestatīts ideālais svars
• Ir psiholoģiska harmonija
• Enerģijas daudzums palielinās

Eksperimentālie pētījumi

Dž. Solka bioloģisko pētījumu institūts La Oiā (San Diego, ASV) 2012. gadā veica eksperimentu, kura rezultāti apstiprināja, ka visu dienu ik pa brīdim uzkost ir bīstamāk nekā apēst un to pašu pārtikas daudzumu īsā laikā.

Zinātnieki sadalīja eksperimentālās peles divās grupās un pievienoja tiem diētu ar augstu tauku saturu. Vienas apēda dienas devu 8 stundās un badojās pārējās 16 stundas. Otrkārt mierīgi ēda visas dienas laikā. Tā rezultātā, pirmās peles pēc eksperimenta kļuva nedaudz slaidākas, bet otrām palēninājās vielmaiņa, un tās pieņēmās svarā.

Bieža uzkošana noved pie aknu aptaukošanās, kas ir minēta Nīderlandes pētnieku komandas pētījumā. Uzkošana ir kaitīgas mūsu diennakts pulkstenim, kas darbojas saskaņā ar sāta hormonu leptīnu.

Kādā pētījumā atklāja, ka tad, kad kopējais dienas kaloriju daudzums vienmēr ir patstāvīgs (bet ar mazāku kaloriju skaitu - novājēšanai), nenotiek ķermeņa masas samazināšanās, pat ja maltīšu skaits dienā pieaug no vienas līdz deviņām.

Parastajiem cilvēkiem, kuri neapgrūtina sevi ar sporta aktivitātēm un cilvēkiem ar lieko svaru ēdienreižu biežums nav būtisks. Jūs varat ēst vienu reizi dienā, jūs varat 9 reizes dienā - rezultāts būs vienāds, tas viss ir atkarīgs no patērētā dienas kopējā kaloriju skaita nevis no ēdienreižu skaita.

Visbeidzot jāatgādina, ka, pirmkārt, jebkura diēta jāsāk ar konsultāciju pie speciālista, un, otrkārt, ceļš uz svara zudumu vienmēr saistīts ar atteikšanos no kaitīgas pārtikas. Un kādu diētu lietojiet jūs? Pastāstiet komentāros.