Kopš agras bērnības gan puisis, gan meitene cieta no cistiskās fibrozes. Šī mantotā slimība traumē plaušas un tai ir ļoti augsts letāla iznākuma procents. Jau jaunībā viņi abi zināja, ka ir nolemti. Iepazinās viņi ar sociālo portālu starpniecību.

Kopīgā nelaime apvienoja pāri. Bet, kad viņi satikās klātienē, uzreiz saprata, ka tas ir liktenis. 20 gadu vecumā viņi nosvinēja kāzas!

Keta un Daltons zināja, ka laika viņiem nav tik daudz, tādēļ centās baidīt dzīvi, cik vien tas iespējams. Pāris daudz ceļoja un bieži satikās ar draugiem. Iemīlējušies lidoja kā spārnos veselus četrus gadus.

Bet tad uz horizonta sāka parādīties lietus mākoņi...

Ir jāpiebilst, ka abiem šodienas varoņiem bija jāveic plaušu transplantācija. 204. gada novembrī mediķi veica šo operāciju Daltonam. Ketas kārtai bija jāpienāk tikai 205. gada jūlijā. Sākumā šķita, ka viss ir noticis ideāli, tomēr pēc vairākiem mēnešiem noskaidrojās, ka Daltonam ir vēzis.

Arī Ketai sākās problēmas ar veselību. Viņas ķermenis negribēja pieņemt jaunos orgānus. Beigu beigās kļuva skaidrs – tālāka ceļa jaunam pārim vairs nav.

Daltons un Keta vienmēr ļoti mīlēja Ziemassvētkus. Saprotot, ka nez vai abiem izdosies nodzīvot līdz ziemai, abi norunāja nosvinēt tos septembrī. Diemžēl arī šim plānam nebija lemts piepildīties. Daltons jau gatavojās izbraukt no slimnīcas, kur atradās, pie sievas, bet 17. septembrī puisis nomira no slimības sarežģījumiem. Pēc pāris dienām viņam pievienojās arī Keta.

Jaunieši komunicēja caur internetu līdz pēdējam momentam. Rudenī Keta teica saviem tuvajiem, ka satikšanās ar Daltonu viņiem dāvāja veselu pasauli, pilnu ar mīlestību un laimi. Kad vīrs nomira, meitene tikai pateica, kad pavisam drīz viņu atkal ieraudzīs.

Šodien Prageru pāri dēvē par dzīviem Džona Grīna romāna „Vainīgas zvaigznes” varoņiem. ir ļoti žēl, ka tas kurš veidoja viņu likteņus debesīs, nedeva viņiem nedaudz vairāk laika kopā. Jebkurā gadījumā radinieki un draugi nešaubās – neskatoties uz dzīves īsumu, Keta un Daltons atrada viens otru un piedzīvoja īstu mīlestību.