Negaidīti pie viņām piegāja astoņu pieaugušu vīriešu kompānija. Viens no viņiem sagrāba jaunāko, Natašu, un iesaucās: ‘Ei, mazā, a nu, dod šurp telefonu!’. Pēc tam vīrietis sāka meitenītei izgriezt rokas.

Vecākā māsa mēģināja aizstāvēt jaunāko, iesitot uzbrucējam ar somu. Tad arī citi noziedznieki sāka meitenītei draudēt.

Neskatoties uz kliedzieniem, neviens no garāmgājējiem neapstājās, lai palīdzētu cietušajām. Kolīdz cilvēki ieraudzīja bīstamo situāciju, tā pacentās pazust.

‘Es ļoti izbijos, nezināju, ko man darīt, Nataša spiedza ļoti skaļi, raudāja, bet cilvēki gāja garām’, - skolniece pastāstīja par šausmīgāko brīdi savā dzīvē.

Pēkšņi no celtnes izskrēja suņu bars. Dzīvnieki uzreiz metās notikuma epicentrā un sāka riet uz ļaundariem.

‘Klaidoņi burtiski metās mums palīgā. Viens no vīriešiem iespēra tuvākajam sunim ar kāju pa purnu, bet tas iekoda viņam un turpināja mūs aizstāvēt’, - pastāstīja meitenes.

Noziedznieki manāmi izbijās no negaidītajiem aizstāvjiem. Skaļās rejas pievērsa visa kvartāla uzmanību, uz notikuma vietu sāka nākt cilvēki.

Noziedznieki saprata, ka ir laiks tīties prom no nozieguma vietas, nometa atņemtās mantas un aizbēga.

Grūti pat iedomāties, kādu stresu bērni pārdzīvoja. Vienai meitenītei uz kakla palika iespiedums no kapuces – tik stipri viņu vilka.

Bērni neaizmirsa brāļu mazāko varoņdarbu: ‘Mēs ar māsu nolēmām pateikties saviem četrkājainiem glābējiem: nopirkām pīrādziņus, pienu ar maizi un pacienājām visu baru. Mēs esam ļoti pateicīgas šiem dzīvniekiem. Mums tikai pilnīgi nav saprotams, kāpēc garām ejošie cilvēki mums nepalīdzēja – redzēja taču, ka mums uzbruka.’

Kā izrādās, tādi neticami gadījumi mēdz būt ne tikai grāmatās vai filmās. Reizēm šķiet, ka daudzi dzīvnieki ir daudz cilvēcīgāki nekā daži cilvēki.

Padalies ar šo aizraujošo stāstu ar saviem draugiem!