Žurnāliste pārstāja pirkt jaunas lietas, sāka ēst tikai mājās gatavotu ēdienu un brauca ar velosipēdu. Tā viņa ieekonomēja 23 tūkstošus dolāru. Izklausās iespaidīgi.

Pēc Makgo vārdiem: "Es sāku pamanīt, ka tērēju kaudzi naudas pasēdēšanai bāros, jaunām drēbēm, kafijai līdzņemšanai. Pie tam man vēl bija hipotēka un pāris kredītu."

Es biju tipisks patērētājs un ticēju reklāmām, kuras man teica, ka es kļūšu laimīgāka, tērējot vēl un vēl. Pēc kāda laika manī uzausa saprašana, ka tā dzīvot nedrīkst. Es samazināju izmaksas līdz minimumam un atteicos no kaitīgajiem ieradumiem.

Kādi tēriņi palika:

1. Hipotēka, komunālo pakalpojumu rēķini, apdrošināšana, atbalsts vecākiem, interneta apmaksa un mobilie rēķini, labdarība. Uz to es tērēju līdz 2 000 dolāru mēnesī.

2. Higiēnas produkti: šampūns, zobu pasta, dezodorants. Mazgāšanas līdzekļi un produkti. Uz tiem aizgāja vien 35 dolāri nedēļā.

No kā man nācās atteikties:

1. Kinoteātra apmeklēšana, kafejnīcas un bāri. Kafija un ēdiens līdzņemšanai, ceļošana atvaļinājuma laikā un delikatešu pirkšana.

2. Fitnesa centra apmeklēšana, jaunu drēbju pirkšana, kosmētika, frizūra pie stilista un tēriņi uz transportu.

Tā vietā:

Uz jebkuru tikšanos vai uz darbu es braucu ar velosipēdu. Rīkoju pikniku parkā un apmeklēju bezmaksas izstādes un koncertus.

Sāku ēst mājās gatavoto ēdienu un atteicos no saldumiem

Trenējos tikai mājās.

Gada laikā es iemācījos gatavot, kaut arī pirms tam man tas nesanāca īpaši labi.

Negribu izlikties, ka man bija viegli. Pirmie mēneši man bija ļoti grūti: es daudzas reizes gandrīz norāvos, domājot nopirkt ēdienu kafejnīcā, braukt ar autobusu nevis ar velosipēdu vai vienkārši piedzerties bārā.

Bet es sapratu galveno: lai labi atpūstos, nevajag obligāti izvilkt savu maciņu.

Es apmeklēju tik daudz bezmaksas izstādes, cik daudz neapmeklēju visu savu iepriekšējo dzīvi. Piedalījos pilsētas sporta pasākumos un dažādos mūzikas un mākslas festivālos.

Atvaļinājumu es pavadīju kopā ar savu vīru velosipēdu tūrē. Dienā mēs braucām, bet naktī gulējām teltī.

Protams, ne bez zaudējumiem. Es varēju noskatīties jaunākos kino grāvējus vai pasēdēt ar draugiem kafejnīcā. Bez friziera man uz galvas izveidojās murgs.

Kad mani ar vīru uzaicināja ciemos, mēs ieradāmies ar tukšām rokām. Tomēr es vienmēr atradu veidu kā pateikties draugiem par vakariņām,- mazgāju trauku kalnus.

5 lietas, kas man pietrūka:

1. Īsts karijs: es tā arī neiemācījos gatavot kā restorānā

2. Dzīvie ziedi: tas notika reti, tikai tad, kad dāvināja draugi

3. Mitrinošais krēms: es nolēmu ietaupīt pat uz to.

4. Smaržas: bez tām es nejutos kā pilnvērtīgs cilvēks

5. Autobuss: pat lietū un vējā es braucu ar velosipēdu.

Gada laikā es ietaupīju 23 tūkstošus. Es varēju priekšlaicīgi apmaksāt pusi hipotēkas un nosegt kredītus. Nākotnē es tik ļoti ekstremāli neekonomēšu, bet es pieradināju sevi novērtēt naudu.

Man bieži jautāja vai es skumstu pēc iepirkšanās? Mana atbilde - nē. Es sapratu, ka man ir pietiekoši daudz pāru bikses, smaržas un griezumu pie friziera.

Pirmā lieta, ko es izdarīju pēc ekonomijas gada - uzcienāju draugus un mīļos mūsu iecienītākajā bārā ar alu. Tad es nopirku biļeti uz Īriju, kur dzīvo mans vectēvs.

Galvenais šī eksperimenta rezultāts - es kļuvu sabiedriskāka un atvērtāka visam jaunajam. Un vēl es sapratu, cik maz vajag laimei."

Šis stāsts - laba mācība tam, kā vajag rīkoties ar naudu. Un tik tiešām, mums neko nemaksā pārskatīt savus tēriņus un atlikt naudu kaut kam tiešām svarīgam.

Uzraksti komentāros, kā tu vērtēsi Mišelas eksperimentu. Neaizmirsti padalīties ar rakstu ar draugiem.