-
- 7435 x
-
https://torno.lv/RB3lum0
Lai gan tie ir mazi izmēros un ļoti jūtīgi, bērni, kas piedzimst ar atsevišķām izmaiņām organismā, kas ietekmē dzīves apstākļus, viņi ir neticami stipri.
Daži piedzimst gaiši zilā krāsā, jo viņi parādījās dienas gaismā tādi sakarā ar traucējumiem nabā, citi piedzimst ātrāk par noteikto laiku, kā tas notika ar nabaga Marlo, tāpēc viņiem ir jācīnās, lai izdzīvotu un pārdzīvotu pirmos visbīstamākos viņu dzīves mēnešus.
Raksta turpinājums
Līdzīgs stāsts notika arī ar mazulīti Peisliju, kura piedzima ar retu saslimšanu, kas saucas “Bekvita Videmana sindroms”.
Šī slimība bija par iemeslu tam, ka mazulītes mazā mēlīte sāka ātri augt, un , galu galā, kļuva divreiz lielāka par viņas mazo mutīti.
Šī iemesla dēļ viņa nevarēja ēst, nevarēja pastāvīgi elpot un pat smaidīt.
Par laimi, ārstiem izdevās viņai veikt divas operācijas, kā rezultātā, viņas mēle palika normālā lielumā, bet meitenītes dzīve kļuva daudz vieglāka!
Peislija Morisone- Džonsone piedzima ar Bekvita Videmana sindromu, ar kuru sirgst tikai katrs 140 000 –ais no jaundzimušajiem pasaulē.
Šī slimība var izraisīt anomālu ķermeņa masas palielināšanos vairākkārt, kā arī, paaugstināt audzēju rašanos risku jaundzimušajiem.
Šī retā slimība lika meitenes mēlei izaugt līdz tādiem lieliem izmēriem, ka mēle palika divas reizes lielāka par mazuļa mutīti, bet ārsti sacīja, ka ka tā ir vislielākā mēle, kādu viņi jebkad ir redzējuši.
“Viņas mēle aizpildīja visu meitenes muti, mēle bija resna un rēgojās no mutes”- paskaidroja viņas mamma – Medisone Kienou masu saziņas līdzekļiem.
Ārsti bažījās, ka mēle var aizsprostot kaklu, tāpēc mazuli pieslēdza mākslīgās elpināšanas aparātam jau trešajā viņas dzīves dienā.
Par laimi, viņa nedēļas beigās jau pastāvīgi elpoja, neskatoties uz lielo mēli.
Kienou un Peislijas tēvs, Šenons Morisons – Džonsons, nevarēja barot meitenīti no pudelītes, jo tā nelīda viņai mutē.
Mazulīti vajadzēja barot ar gastroskopiskās caurules palīdzību, pateicoties kurai, piens nonāca uzreiz meitenītes kuņģī.
Bez tam, viņa pastāvīgi zelēja savu mēli, kas kļuva par dažādu novērojumu un iztaujāšanu no svešinieku puses, iemeslu.
Un tā, meitenei bija 6 mēneši, kad viņai veica pirmo operāciju un amputēja gandrīz 5 cm no mēles, samazinot to līdz normālam lielumam.
No sākuma bija nogriezts muskulis, bet pēc tam, mazliet no katras mēles puses tika amputētas citas mēles daļas.
Bet, neskatoties uz to, Peislijas mēle atkal izauga līdz saviem sākotnējiem izmēriem, tāpēc, pēc 4 mēnešiem viņai veica vēl vienu operāciju.
Otrā mēģinājuma laikā, bija nogriezta lielāka mēles daļa.
Par laimi, mēle vairs neaug, un meitene atveseļojas.
Un, sakarā ar to, ka viņai vairs netraucēja lielā mēle, meitene sāka brīvi smaidīt un uzvesties, kā pārējie bērni.
“Es nevarēju tam noticēt, un biju šokēta, cik skaista ir mana mazā meitenīte”- smaidot no laimes, stāstīja mamma.
Pēc operācijas, Peislija izskatās citādāk, viņa izskatās tik uztraukta, bet vienalga, nepārstāj smaidīt.
Sapampusī Bekvita Videmana dēļ mazulītes mēle var būt par runas problēmu iemeslu, tomēr viņas mamma saka, ka jau strādā pie tā, lai Peislija varētu izrunāt savus pirmos vārdus.
“Viņa pat nevarēja radīt skaņas, lai pateiktu šādus vārdus, kā “mamma” un “tētis”, kad viņai bija liela mēle, tāpēc patreiz mums ir lieli panākumi šajā jomā”, - viņa paskaidroja.
Lai gan, noteikti, Peislijai būs nepieciešams logopēds, kad viņa kļūs mazliet vecāka, bet šīs smaidošais bērns steidz panākt to, kas viņai pirms tam nebija pieejams.
Pateicoties divām operācijām, kas izmainīja viņas dzīvi, un mīlošai ģimenei, nekas vairs nevarēs apturēt šo mazulīti!
Paskatieties video, lai uzzinātu vairāk par Peisliju un viņas reto saslimšanu.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts