Esmu medmāsa un darbā mums aizliegts lietot mobilos telefonus. Dežūras laikā mēs atstājam tos skapītī. Izrādās, ka zvanīja no skolas, kurā mācās mana meita. Mani centās sazvanīt jau labu laiku un tikai tagad viņiem izdevās nodibināt ar mani sakarus:

— Jūs traucē no skolas, kurā mācās jūsu meita. Mums ir noticis nepatīkams incidents. Vajadzīgs, lai jūs steidzami atbrauktu pie mums.

Man galvā uzreiz pavīdēja simtiem nelabu domu.

— Ar viņu viss kārtībā? Viņa saslima vai guvusi traumu? — es pajautāju pirmām kārtām.

— Nē, ar viņu viss ir labi, bet jūsu meita sasita klasesbiedru. Tas ir ļoti nopietni! Mēs centāmies jūs sazvanīt 45 minūtes...Jums vajag steidzami ierasties šeit.

Es atprasījos no darba un attraucos uz skolu. Direktora kabinetā jau sēdēja mana meita, puisis ar pārsistu degunu, viņa vecāki, skolotājs, sieviete, kura strādā par skolas padomdevēju, un mācību daļas vadītājs.

— Beidzot jums labpatika pievienoties pie mums! — indīgi noteica mācību daļas vadītājs.

— Atvainojiet, man bija saspringta diena. Pie mums ieveda 7-gadīgu puisīti, kuram nācās uzlikt 40 šuves pēc tam, kad viņu sasita ar pannu miesīgā māte. Pēc tam man bija ilga saruna ar policiju, kuri atbrauca uzzināt, ko esam izdarījuši ar gūtajām traumām, — es paskaidroju radušos situāciju.

Pēc tam mācību daļas vadītājs, visiem spēkiem cenšoties neizskatīties satrauktam, izstāstīja, kāpēc mēs esam te sanākuši. Izrādās, ka klasesbiedrs manu meitu parāva aiz krūštura ar tādu spēku, ka tas attaisījās. Viņa nepacieta aizvainojumu un divreiz iesita tam pa seju, pārsitot degunu. Man radās iespaids, ka par meitas rīcību pedkolektīvs bija vairāk sašutis kā par zēna rīcību.

— Un jūs gribat zināt, vai es nesākšu izvirzīt apvainojumus par seksuālu uzmākšanos manai meitai un pie viena, vai neuzrakstīšu sūdzību par skolu, kurā tas notika? — es jautāju sanākušajiem.

Pēc maniem vārdiem klātesošie satraucās un tūlīt sāka taisnoties.

— Es neuzskatu notikušo par nopietnu, — steidzīgi teica skolotājs.

— Nesāksim rīkot histērijas par niekiem, — viņu atbalstīja skolas padomdevēja.

— Es domāju, ka jūs šaujat pār strīpu,— pamēģināja mani atvēsināt mācību daļas vadītājs.

Lai cik dīvaini, zēna vecāki drīzāk bija manā pusē. Tēvs nebija savā ādā un viņš skatījās uz dēlu ar acīmredzamu pārmetumu, bet zēna māte pat sāka raudāt... Tajā pat laikā es pajautāju meitai, kas noticis.

— Viņš pastāvīgi raustīja mani aiz krūštura. Es prasīju viņu nomierināties, bet viņš nereaģēja. Tad es pasūdzējos skolotājam un viņš man teica, lai nepievēršu tam uzmanību un ignorēju huligānu. Pēc minūtes puisis no jauna pavilka aiz lencītēm un tā, ka krūšturis attaisījās... Es nenocietos un iegāzu no visa spēka viņam pa seju, — pastāstīja mana meitene.

Manam sašutumam vairs nebija robežu:

— Tad jūs atļāvāt puikam to darīt? Kāpēc jūs neapstādinājāt viņu? Varbūt pienāksiet tagad pie manis un es ielīdīšu jums bikšu priekšā?

— Ko?! Nē!!! — apstulba skolotājs.

— Tad kāpēc gan ļaujat bērniem darīt to, ko uzskatāt par nepieļaujamu pieaugušajiem? Tad jau pieejat pie padomdevēja kundzes un noraujiet viņai krūšturi! Vai izdariet tā zēna mātei ,vai man... Jūs domājat, ka, kad to dara 15-gadīgi bērni, tas ir smieklīgi? Varbūt , jūs arī gribat noņemt krūšturi manai meitai?!

Skolotājs apklusa un sarunā iejaucās mācību daļas vadītājs:

— Visu cieņu madam, neaizmirstiet, ka jūsu meita tomēr piekāva citu bērnu.

— Nē, viņa tikai aizstāvēja sevi no seksuālas uzmākšanās. Paskatieties uz viņiem: puisis taču ir par galvas tiesu garāks par manu meitu un divreiz smagāks. Un, ja klasē neatradās neviena aizstāvja, tai skaitā skolotājs, saprotams, ka viņai nācās pašai sevi aizstāvēt!

Pēc maniem vārdiem kabinetā iestājās klusums, tikai zēna māte turpināja raudāt.

— Es ņemu meitu uz mājām. Domāju, ka zēns ir guvis mācību un nekas tāds vairs neatkārtosies. Un ceru, ka turpmāk ne tikai mana meita, bet arī visas meitenes skolā vairs necietīs ko līdzīgu, citādi viss beigsies ar policijas izsaukšanu.

Sarīkotajam skandālam bija atbalss un drīzumā pie manis un meitas ar atvainošanos vērsās skolas direktors, bet manu meiteni pārcēla uz citu klasi...

Šis notikums nevienu nevar atstāt vienaldzīgu un, ja tava sirds pārpildīta ar emocijām pēc šo rindu izlasīšanas, padalies ar rakstu ar saviem draugiem.