Atmiņas pasliktināšanās

Bieži cilvēki sūdzās par sliktu atmiņu, prasa speciālistiem, kā uzlabot atmiņu un uzmanību. Vai tiešām ir vērts pildīt vingrojumus smadzeņu darbības uzlabošanai, lietot preparātus? Ja tu pastāvīgi aizmirsti kolēģu vārdus vai neatceries, kur atstāji telefonu – neuztraucies. Tas nebūt nenozīmē, ka tev kaut kas ir ne tā, pat otrādi! Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem tie, kuri bieži aizmirst, var būt gudrāki par apkārtējiem.

Vēsture glabā liecības par daudzām izklaidīgām slavenībām. Runā, ka klasiskās fizikas tēvs Izāks Ņūtons varēja apmaldīties personīgajā mājā, bet izejot uz ielas, aizmirsa, uz kurieni gribēja doties. Izcilais komponists un ķīmiķis Aleksandrs Borodins pastāvīgi aizmirsa savas sievas vārdu un varēja iziet no mājas, pilnībā neapģērbies.

Kanādas zinātnieki neirofiziologi Pola Franklanda vadībā nonāca pie secinājuma, ka aizmāršība nav defekts, bet smadzeņu dabīgā adaptēšanās mehānisma sekas jauniem apstākļiem. Tas ļauj smadzenes atbrīvot no novecojušas informācijas un tās papildināt ar jaunām, aktuālām zināšanām prātīgāku risinājumu pieņemšanai mainīgajos apstākļos. Pēc analoģijas ar datoru var teikt, ka smadzenes attīra operatīvo atmiņu.

Pols Franklands noskaidroja, ka aizmāršības būtība slēpjas hipokampa darbībā. Kolīdz šajā vietā rodas jauni neironi, tie sāk pārrakstīt jau esošo informāciju. Tas tiek darīts tāpēc, lai cilvēkam būtu vieglāk pielāgoties jauniem apstākļiem.
Eksperimenti ar pelēm parādīja, ka dzīvnieki ātrāk paveic testa uzdevumu, ja viņiem notīrītas atmiņas par iepriekšējo. Un, jo ātrāk mainās apkārtējā vide, jo ātrāk jānotīra vecie fakti.

Man tas dzīvi atgādināja frāzi no bērnībā visu iemīļotas filmas: ‘Cilvēka smadzenes – tie ir tukši bēniņi, kur var iestūķēt visu, ko vēlies. Muļķis tā arī dara: stiepj uz turieni kā vajadzīgo, tā nevajadzīgo. Un beigās pienāk brīdis, kad vajadzīgāko lietu tur vairs neiebāzīsi. Vai tā ir noslēpta tik dziļi, ka vairs neaizsniegsi. Es visu daru citādi. Manos bēniņos ir tikai man nepieciešamie instrumenti. To ir daudz, bet tie nolikti ideālā kārtībā un vienmēr pa rokai. Lieki krāmi man nav vajadzīgi.‘
Mūsu laikos, kad informācijas apjoms palielinās sprādzienveidīgi, šī izteiciena aktualitāte īpaši liela. ‘Krāmiem’ laikus jādod vieta svarīgākajam.

Ko gan darīt, ja tevi neapmierina tik dīvains mūsu smadzeņu mehānisms un tu vēlies iegaumēt interesantākas lietas? Kā pieaugušajam uzlabot atmiņu? Pastāv efektīvi vingrojumi, kuri pavairos spējas iegaumēt informāciju. Atmiņu var trenēt tāpat kā muskuļus!

Protams, šis raksts neaicina visu aizmirst. Taču, ja tu šodien aizmirsi nopirkt pienu vai tēju, zini, ka smadzenes dara savu darbu.

Lūdzu, padalies ar šo rakstu ar saviem aizmāršīgajiem draugiem, lai viņi nejustos muļķīgi, kad nākamreiz kaut ko aizmirsīs!