Mēs nolēmām šo jautājumu izpētīt. Mēs uzzinājām psiholingvista, neirobiologa, Pētergurgas Valsts universitātes profesores Tatjanas Čerņigovskajas viedokli šajā jautājumā. Un mēs viņai pilnībā piekrītam!

Kā pareizi mācīt bērnu

Mūsdienu vecāki visiem spēkiem cenšas savu bērnu galvās ielikt pēc iespējas vairāk zināšanas un to izdarīt pēc iespējas agrāk. Un vēl no sirds tic tam, ka tā ir labākā pieeja bērna audzināšanā. Tatjana Čerņigovskaja uzskata, ka daudz svarīgāk ir necensties ielikt bērna galvā maksimālu daudzumu informācijas, bet saprast, kā izmantot smadzeņu resursus. Un visu darīt savlaicīgi.

Profesore saka: “Bērniem ir ļoti svarīgi sākt mācīties savlaicīgi. Mūsdienu bērna galvenā nelaime ir godkārīgi vecāki. Kad man saka: “Es savu dēlu divos gados sāku mācīt lasīt”, es atbildu: “Nu un muļķis!”. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Savos divos gados viņš to vēl nespēj darīt. Viņa smadzenes tam nav gatavas. Ja jūs viņu iedresēsiet – viņš, protams, gan lasīs, gan, varbūt, pat rakstīs, bet mums ar jums ir cits uzdevums.”

Tikai kam tas ir vajadzīgs vairāk? Bērnam vai tev? Bērnam visam jābūt savā laikā. Sākumā rotaļas ar lācīti, grāmatas ar bildēm, bet tikai pēc tam lasīšana. Bet vecākiem tas visbiežāk vajadzīgs, lai lielītos, ka viņu acuraugs savos divos gadiņos jau māk lasīt. Ar bērnu smadzenēm vajag nodarboties, attīstīt nevis piebāzt ar kaudzi informācijas, kuru viņš vēl nevar apgūt.

Tatjana Čerņigovskaja dod dažus padomus, kā strādāt ar bērnu, kam ir vērts pievērst uzmanību.

1. Sīkā motorika

Ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību bērna sīkās motorikas attīstībai. Bērniem ir ļoti svarīgi kaut ko veidot no plastilīna, izgriezt ar šķērēm, pārlasīt pērlītes vai citus sīkus priekšmetus. Ja bērns to nedara, tad sīkā motorika nedarbojas. No tā izriet problēmas ar runas funkciju.

Tas ir daudz svarīgāk par bērna dresēšanu no mazuļa gadiem lasīt. Ja tu bērnam neattīsti sīko motoriku, pēc tam nesūdzies, ka viņa smadzenes darbojās slikti.

2. Mūzika

Mūsdienu neirozinātnes nodarbojas ar to, ka pēta smadzenes, kamēr uz tām iedarbojas mūzika. Tagad ir zināms, ka mūzikas dalība bērna attīstības procesā, īpaši agrā bērnībā, stipri ietekmē nervu tīkla struktūru un kvalitāti.

Profesore saka: “Kad bērnam māca mūziku, viņš pierod pievērst uzmanību sīkām detaļām, atšķirt skaņas savā starpā un to ilgumu. U tieši šajā laikā veidojās smalkais neironu tīkla ietvars.”

3. Pastāvīga attīstība

Smadzenēm visu laiku kaut ko vajag darīt, nedrīkst ļaut tām slinkot. Var kā piemēru minēt nelielu analoģiju: ja tu pusgadu guli uz dīvāna, nekusties, tad pēc tam piecelties ir ļoti grūti. Tā ir arī ar smadzenēm, ja tām nav kognitīvās slodzes, tad tās atmiekšķējās.

Tatjana Čerņigovskaja saka: “Ne visi cilvēki uz mūsu planētas ir ģeniāli. Un, ja bērnam ir slikti gēni, tad neko nepadarīsi. Taču, pat ja gēni ir labi, tad tas tik un tā nav pietiekoši. No vecmāmiņas var palikt lieliskas klavieres Steinway, bet ir jāmācās uz tām spēlēt. Tieši tāpat bērnam var būt lieliskas smadzenes, bet, ja viņš neattīstīsies, neveidosies, nenoskaņosies – veltīga darīšana, ies bojā.”

4. Meitenītes un zēni

Strādāt un mācīt meitenes un zēnus vajag dažādi. Puikas ir aktīvi un enerģiski, šo enerģiju nekādā gadījumā nevajag apvaldīt, tā vienkārši jāievada mierīgā gultnē. Lai gūtu maksimālu efektu, viņi jāiesaista aktīvā darbībā. Puikām patīk risināt reālus uzdevumus, piedalīties sacensībās. Vairāk aktivitātes, mazāk rakstīšanas uzdevumu, no kuriem pārāk maz labuma.

Meitenītēm patīk darboties grupā, viņām vajadzīgs kontakts. Un vēl – meitenes nevajag sargāt un aizstāvēt no kļūdām, lai viņa labāk izdara kļūdu, pakrīt un iemācās ar to tikt galā. Meitenēm nepieciešama pastāvīgi ieslēgta emocionalitāte, kā arī spilgta pasaule visapkārt.

5. Pārtraukumi

Nedrīkst bērnu sodīt par to, ka viņš kaut ko aizmirsis, novērsis uzmanību vai vispār aizmidzis. Pārtraukumi ir ļoti svarīgi materiāla apgūšanas procesā. Tie dod smadzenēm iespēju visu salikt pa plauktiņiem. Ja vajag kaut ko ļoti steidzami iemācīties, tad labākais, ko var izdarīt – ir izlasīt materiālu un ātri iet gulēt. Galvenā smadzeņu darbība notiek miegā.

Ja individuāli pieiet katram bērnam, tad var ieinteresēt un motivēt pat pašu rūdītāko divnieku karali. Daži gaiši prāti, kuri vispār nebija nesekmīgi, reizēm iet postā no “ģeniālās” skolotāju pieejas.

Katrs vecāks zin, kas ir labāk viņa bērnam un katrs izvēlās savu pieeju audzināšanai. Tikai vajag ieklausīties speciālistu viedoklī un izvērtēt savu rīcību un darbību. Varbūt, šo to tu dari nevis bērna labā, bet savas godkāres dzīts?

Bet ko tu domā par šo tēmu? Dalies ar savu viedokli komentāros!