Mamma - tā ir neaizkarama, mūžīga un neredzama saikne uz visiem laikiem. Bet pienāks tā pati diena, kad viņa kļūs veca. Saprašana un pieņemšana ir milzīgs darbs. Ar sevi pirmām kārtām.

Nesen es uzzināju, kādas ģimenes stāstu par attiecībām ar vecmāmiņu. Nē, tā nav kārtējā psiholoģiskā tēma stilā `ko sēsi to pļausi`. Tas ir patiess un iedvesmojošs teksts no personīgās pieredzes.

`Atceros savu mammu, kad viņa saviem pirmajiem mazbērniem bija vēl jauna omīte. Pašpārliecināta, dedzīga un jautra: divus mazus mazbērnus paņēma, nosēdināja aizmugurē, pati pie stūres un uz laukiem. `Dārzeņiem ir jābūt tikai no dobēm`, `Svaigu zupu ir jāvāra katru dienu!`.

Personīgais viedoklis jebkurā jautājumā, ņemts no pieredzes. Aktīva dzīves pozīcija: `Kāpēc gan jums ir tukšs ledusskapis? Es auksto gaļu atnesu`, `Paņem naudu, nopērc sev siltu ziemas jaku, beidzot!`, `Tu nevari piesist taisni plauktu? Skaties, kā vajag!` Un tā tālāk, jūs saprotat.

Kādas ir visbiežākās problēmas jauniem vecākiem ar vecāku paaudzi? Mēs vai nu iekarojam savu plašumu un nostādām robežas, vai nu izrādām nevēlēšanos pret vecāko paaudzi mums palīdzēt.

Pēkšņi, kādā brīdī saproti: vecmāmiņa jau nevar uzlīst kokā, lai dabūtu ābolus. Neiet ar mazbērniem uz tālāko mežu pēc ogām un sēnēm. Nespēj aizvest bērnus uz pulciņu un pagaidīt viņus stundu: no ilgas sēdēšanas sāk sāpēt mugura. Viņai ir grūti iet pakaļ mazdēlam uz bērnudārzu: grupiņa ir trešajā stāvā.

Ko tur teikt - viņa jau knapi tiek līdz mums ar autobusu, kaut gan dzīvo blakus rajonā un ilgi sēž koridorā atpūšoties no ceļa.

Tu samazini slodzi vecmāmiņai un nolīgsti auklīti Bet, ja tu ilgi nelūdz viņai palīdzību ar mazbērniem - viņa apvainojas. `Pavisam esat aizmirsuši par mani`, - saka.

Pakāpeniski parādās un aizpilda viņas dzīvi citas rūpes: aptieka - ārsts - televizors. Tev ar savu ģimeni, ar saviem bērniem obligāti ir jāieņem sava kaut kāda, bet jau cita vieta.

Pats galvenais - vajag, lai vecmāmiņa apzinātos: viņu mīl, viņa ir vajadzīga neatkarīgi no tā, vai palīdz vai nepalīdz bērniem vai mazbērniem. Mēs ar jaunākajiem bērniem periodiski sākām braukt pie vecmāmiņas un saukt viņu mums līdz pastaigāties svaigā gaisa. Vēlāk - pusdienot kafejnīcā. Vai arī es pērku biļetes uz kādu pasākumu un ejam kopā ar mammu.

Ja vecmāmiņa vēlas palīdzēt bērniem, bet viņai tam ir maz spēka, vienmēr var atrast kādu darbību viņas entuziasmam. `Uzcep pīrādziņus, tev sanāk garšīgāk, nekā maiznīcā. Es iebraukšu svētdienas vakarā, - savākšu - dēlam pietiks uz divām dienām līdzņemšanai uz skolu, viņam ļoti tie garšo!` Uztaisiet to par tradīciju, ja vecmāmiņai tas ir pa spēkam`.

Vecāku cilvēku psiholoģija un komunikācija mazliet atšķiras no standarta psiholoģijas. Ņem vērā padomus, kuri atvieglos komunikāciju ar novecojušiem vecākiem.

Neņem pie lietas loģiku, bet gan jūtas
Vecāki cilvēki vadās pēc stereotipiem, kas nav aktuāli mūsu laikos. Tikai pacietība palīdzēs izvairīties no nepatīkamas sarunas.

Pamainies

Lai, izvairītos no liekajiem padomiem, piedāvā kritizēto darbu izdarīt tavā vietā. Veciem cilvēkiem redze vairāk nav tā, kā arī rokas vairs nav veiklas. Visdrīzāk, šī darīšana beigsies ar vārdiem: `Nu dari, kā zini!`

Nemaini cilvēku, bet vietu

Večuki uzvedas kaprīzi, ne jau tāpēc, ka viņi būtu riebīgi. Pār viņiem biežāk valda jūtas, nevis veselais saprāts. Vecmāmiņai nav ērti stiepties pie skapja - viņa saliek kastes un maisus uz galda. Grūti novilkt apavus - staigā pa māju apavos. Pamēģini telpas organizēt tā, lai neradītu liekas neērtības.

Izrādi interesi

Māj ar galvu, iedziļinies pensiju reformas sīkumos. Klausies par veikalu negodīgumu un paaugstinātām cenām. Uzdod jautājumus, kaut muļķīgus. Tas neļaus večukam ieslīgt savos pārdzīvojumos.

Nodarbini

Izdomā ikdienas darbus, pat tad, ja slepus nāksies to visu darīt pa jaunam. Aizņemtam cilvēkam nav laika domāt sliktas domas.

Protams, tas ir pats mazākais, ko tu vari darīt novecojošu vecāku labā. Dažreiz smagas slimības nogurdina tā, ka neviena veco cilvēku psiholoģija nepalīdzēs.