Tiek uzskatīts, ka šī ir vienīgā no lūgšanām, kuras autors nav cilvēks. To ir sūtījis pats Dievs.

Lūgšanas teksts ir sekojošs:

Mūsu Tēvs Debesīs,
svētīts lai top Tavs vārds,
lai atnāk Tava valstība,
Tavs prāts lai notiek kā Debesīs,
tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien
un piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem,
un neieved mūs kārdināšanā,
bet atpestī mūs no ļauna. Āmen.

Starp citu, lūgšanu nav nepieciešams iegaumēt no galvas, tā tika dota no Jēzus vairāk kā piemērs.

Šajos vārdos ir apkopotas praktiski visas cilvēkam nepieciešamās lietas un tiekšanās pēc dvēseles glābiņa.

„Tēvreize” ir universāla lūgšana. to var izmantot gan lūdzot svētību, kā arī aizsardzību no nelabā un dažādām nelaimēm.

Ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki ir izglābušies ar šīs brīnumainās lūgšanas palīdzību. Kristieši svēti tic, ka lūgšana „ Mūsu Tēvs..” ir spējīga palīdzēt grūtā mirklī, kad tev draud briesmas.
 
Viens no kara veterāniem, kāds Aleksandrs, rakstīja vēstuli savai sievai, kuru viņa tā arī nesaņēma. Vēstule tika pazaudēta un atradās tikai pēc ilga laika kādā no armijas dislokācijas vietām.

Tajā vīrietis rakstīja, ka 1944. gadā bijis vāciešu ielenkumā un jau ir gaidījis nāvi: „Es biju ievainots kājā un atrados kādā mājā, kad sadzirdēju soļus un sarunas vācu valodā. Es sapratu, ka miršu. Mūsējie bija tuvu, bet uz viņiem cerēt bija vienkārši smieklīgi. Es nespēju pat pakustēties, ne tikai ievainojuma dēļ, bet arī pašas situācijas. Man nekas cits neatlika, kā vien lūgties. Es gatavojos nāvei no ienaidnieka rokas. Viņi mani ieraudzīja – es izbijos, bet nepārstāju skaitīt lūgšanu. Vācietis izrādījās bez lodēm, viņš sāka kaut ko teikt savējiem, bet kaut kas nogāja greizi. Viņš metās bēgt, nomezdams man pie kājām granātu, tā, lai es to nespētu pacelt. Kad es noskaitīju pēdējo lūgšanas rindiņu, tikai sapratu, ka granāta neuzsprāga”.

Ir jāpiebilst, ka pasaulē ir zināms ļoti daudz šādu stāstu. Pat tie, kuri neuzskata sevi par ticīgu cilvēku, zina šīs lūgšanas vārdus un izmanto tos, kad ir grūts brīdis.

Ar šīs lūgšanas palīdzību nožēlo grēkus un vēršas pie Dieva zagļi un laupītāji. Bet šīs lūgšanas spēks ir ne tikai bēdīgos mirkļos. Tiek uzskatīts, ka, ja šo lūgšanu skaita, katru dienu, tad dzīve piepildās ar gaismu un labsirdību.

Ticēt šiem vārdiem vai ne – tā ir tava darīšana, bet ticīgiem šai lūgšanai ir liela nozīme.

Raksta avots:
ofigenno.com/tayny-molitvy-otche-nash