Īstenībā ir divas versijas un tām abām ir pilnīgi loģisks izskaidrojums.

Pēc pirmās versijas ( iespējams , franču ) šis padziļinājums, tā sauktais `punts`, tika izmantots tam, lai pudeles varētu labāk transportēt. Pāri okeānam vai pa valsti ērtāk pārvadāt pudeles, kuru korķi ievietojas citu pudeļu padziļinājumā.

Turklāt, sarkano vīnu `puntam` ir vēl viena funkcija: tur starp sieniņām sakrājas nosēdumi, raksturīgi šiem vīniem un, ielejot, neceļas augšā.

Pēc otras versijas, šis padziļinājums – nepilnīgu tehnoloģiju sekas, kuras neļāva iztaisīt ideāli līdzenu apakšu, kā dēļ pudele vai nu slikti stāvēja uz līdzenas virsmas, vai skrāpēja galdu ar šuvi, bet apakšas `iepūšana` uz iekšu, šīs problēmas atrisināja.

Interesanti, ka vācu pudelēm nav tāda padziļinājuma. Atkal divu iemeslu pēc: vai tāpēc, ka tās pakāpeniski vizināja ar baržu pa Reinu, vai arī tāpēc, ka baltajiem vīniem nav problēmu ar nosēdumiem. Varbūt, stikla pūtēji un aprīkojums vēsturiski bija labāks kā frančiem.

Starp citu, šampānieša pudelēm ieliektas apakšas forma attaisno izturības jautājumu – tāda pudele labāk iztur iekšējo spiedienu.