Ēdiena garša

Lai cik pārsteidzoši, tu kļuvi izvēlīgs ēdienos vēl mātes miesās. Jā, jā, kā noskaidroja ķīmiskā Monell centra zinātnieki Filadelfijā, garšas priekšrocības izveidojas vēl augļa attīstības laikā. Ja mamma aizrāvās ar burkānu sulu vai, teiksim, žāvētiem astoņkājīšiem, tad pastāv liela iespējamība, ka bērns dievinās šos produktus.

Tas pats attiecas uz gēniem: ja bērnam tika nodots gēns ar īpašu jūtību pret rūgtu, kļuvis pieaudzis, viņš necietīs ne kafiju, ne brokoļus.

Kas ir garša? Cilvēka mēlei ir daudz garšas receptoru, kuri izšķir 5 pamata garšas: saldu, sāļu, rūgtu, skābu un umami (olbaltumvielu). Garšas receptori pa nervu šķiedrām sūta signālu smadzenēm, kur notiek individuāla garšas apzināšanās. Garšīgi vai nē – izlemj smadzenes! Garšas receptoru daudzums visiem ir dažāds un nav nekā pārsteidzoša, ja vieniem tā vai cita produkta garša ir vienaldzīga, bet citi kļūst par īstiem gardēžiem.

Garša – tā ir smaržas un krāsas, personīgās pieredzes un mijiedarbības ar pasauli apvienojums. Bez smaržas ēdiens kļūst negaršīgs un otrādi, pilnīgi nesalds apelsīns var šķist garšīgs pateicoties aromātam. Tā, piemēram, sarkans ābols – salds, bet zaļais vienmēr būs skābs. Ja ābolu sulu iekrāso oranžu, var sajust apelsīna garšu.

Kad runa ir par priekšrocībām ēdienā, liela loma ir personīgai pieredzei. Ja likt bērnam ēst brokoļus tāpēc, ka tas ir veselīgi, paaudzies viņš ietiepīgi pateiks: ‘Vairs neēdīšu nevienu gabaliņu!’. Ar saldumiem viss ir pilnīgi otrādi: saldās balvas bērnībā pieaugušam cilvēkam kalpos kā zāles no slikta garastāvokļa.

Ja tu bērnībā noēdi pankūkas ar sēnēm un saindējies, tad sēnes sāksi neieredzēt no sirds. Bet cilvēki, kurš kopš agras bērnības ēda kukaiņus un kāpurus, būs bezgala pārsteigti, kā pie vesela saprāta var ēst kaut riecienu no sacepuma.

Nepatika pret pārtiku var signalizēt par to, ka organisms netiek galā ar tās pārstrādi. Tikai vecmāmiņas firmas pīrāga smarža vien stimulē siekalu un kuņģa sulas izdalīšanos. Bet, ja ēdiens ir negaršīgs, ko līdzīgu vari negaidīt. Un, pat ja apēstajam ir supernoderīgas īpašības, tās neuzsūksies vajadzīgā veidā.

Interesants fakts! Nepatika pret brokoļiem pirmssākumos radās cilvēkiem, kuri dzīvoja endēmiskos reģionos ar nepietiekamu joda saturu. Lieta tāda, ka daži cilvēki spēj noteikt glukozinolātus, kurus satur kāposti brokoļi, kā šausmīgi rūgtas un pārtikai nederīgas vielas. Bet šie vienkāršie neirotoksīni traucē joda asimilēšanu cilvēka organismā. Tā, lūk.

Nauda garšu ietekmē ne mazāk kā bērnības atmiņas, smarža vai krāsa. Vīns pudelē par 30 dolāriem krietni garšīgāks par dzērienu 5 dolāru vērtībā.

Mūsu senči izmantoja garšas receptorus, lai noteiktu, vai var lietot to vai citu produktu pārtikā vai tā ir nāvīga inde. Mums zemapziņas līmenī pretīgi rūgti produkti, jo vairākumam indīgiem augiem ir tieši tāda garša. Un otrādi, salds – enerģijas avots, turklāt garšīgs. Taču uz šodienu šie stereotipi grūst, jo var dievināt rūgtu un neieredzēt saldu.

Uz daudziem jautājumiem zinātne vēl līdz šim nezin atbildi, bet šo to mums tomēr izdevies noskaidrot. Sanāk, ka garšīgs un negaršīgs ēdiens vienkārši neeksistē, bet cilvēce jau sen pārstājusi izmantot garšas sajūtas pēc to nozīmes.

Pārsteidzoši, vai piekrīti?

Neaizmirsti padalīties ar šo interesanto rakstu ar draugiem soctīklos.