Pēc vienas no versijām, tādi logi ierakstīti celtniecības normatīvos mājām, kuros ūdeni silda ar gāzi balonos. Sprādziena gadījumā tam vajadzētu izglābt sienas no sabrukšanas. Ja balons atrodas vannasistabā, pēc idejas sprādziena vilnim vajadzētu izsist logu, pasaudzējot nesošās sienas.

Starp citu, gāzes baloni parādījās atbilstoši nesen, jau PSRS laikos, bet logi starp vannasistabu un virtuvi mājās bija vēl cara laikos. Pietiekoši atcerēties Bulgakova `Suņa sirdi`, kurā sīki tika aprakstīts, kā caur līdzīgu logu Šarikovs no pārpludinātās vannasistabas sazinājās ar profesoru.

Izrādās, logi vannasistabā veica uzreiz vairākas funkcijas, pati galvenā no tām – gaismas ekonomija. Lieta tāda, ka elektrība mājās sāka parādīties XIX–XX gadsimtu mijā. Ja mājiniekiem vajadzēja uz minūtīti ieiet vannasistabā, lai nomazgātu rokas, iedegt sveces vai petrolejas lampu bija ļoti neērti. Turpretī, logs ļāva redzēt, kur atrodas roku mazgājamais trauks un ziepes.

Piedevām, logi nodrošināja labāku ventilāciju. Tos varēja atvērt un ātri izvēdināt istabu, atbrīvojot to no liekā mitruma. Logi palīdzēja pārliecināties, vai viss ir labi ar bērnu vannasistabā, vai arī iekļūt aizslēgtā istabā, ja cilvēkam tajā kļuvis slikti.

Lūk, tā tiek skaidrota logu rašanās starp vannasistabu un virtuvi. Ja tev iepatikās šī informācija, padalies ar to ar saviem draugiem!