Izrādījās, ka ir vairākas versijas šī aizlieguma izskaidrojumam. Galvenā no tām vēsta, ka XIX gadsimtā, kad fotografēšana tik tikko sāka izplatīties tautā, cilvēki bieži pieteica savu mirušo radinieku fotogrāfijas, jo fotogrāfija visbiežāk kļuva vienīgā piemiņa par mirušo.

Dabiski, lai nerastos asociācijas ar mirušajiem, nevienam nebija vēlēšanās fotografēt savus gulošos tuviniekus. Un pat tad, kad tradīcija uzņemt mirušos palēnām palika pagātnē , atmiņas par to dzīvoja vēl ilgi, pakāpeniski pārejot māņticībā.

Tiem, kas tic viņpasaules spēkiem, ir sava teorija par šo lietu. Pēc viņu apgalvojumiem, miega laikā dvēsele pamet ķermeni, tāpēc tādos momentos cilvēki nav nekādi aizsargāti no tumšajiem spēkiem. Burvji pēc fotogrāfijas, kurā viņš iemūžināts gulošs, viegli var uzsūtīt lāstu un pat parasti skauģi var viņu noskaust.

Nevajag aizmirst arī par jautājuma ētisko pusi. Miegā cilvēki bieži var izskaties ne visai pievilcīgi. Tāpēc diez vai kāds nopriecāsies, ieraugot savu neizskatīgo fotogrāfiju.

Bez tam, fotokameras klikšķis vai laicīgi neizslēgta zibspuldze, var pamodināt gulošo. Un, ja tas viņu saniknos, tad nelaimīgajam fotogrāfam var vienkārši nepaveikties.

Lūk, tā skaidro gulošo fotografēšanas aizliegumu. Padalies ar šīm zināšanām ar draugiem, kā arī komentāros izsaki savu viedokli par lasīto, ja zini citas atbildes uz jautājumu `Kāpēc nedrīkst fotografēt gulošos?`.