-
- 3867 x
-
https://torno.lv/RiRdcBj
Kam, ja ne Tatjanai Čerņigovskajai ir zināmi visi mūsu smadzeņu noslēpumi? Kvalificēta neirolingviste, bioloģijas un filoloģijas profesore viņa lielāko dzīves daļu nodarbojās ar centrālās nervu sistēmas sarežģītākā orgāna izpēti, kā arī pētīja cilvēka psihi, īpaši apziņas un zemapziņas jomā.
Šodien sieviete dalās ar savām zināšanām un pieredzi, lasot interesantas lekcijas, kuras atrod savu klausītāju gandrīz katrā planētas stūrītī. Mūsu redakcija nolēma atlasīt pašus trāpīgākos un negaidītākos slavenās pētnieces izteicienus.
Raksta turpinājums
Cilvēka smadzenes
1. ‘Smadzenes – tā ir mīklaina, varena lieta, kuru pārpratuma pēc mēs nezin kāpēc saucam par ‘manas smadzenes’. Tam mums nav nekāda pamatojuma: kas ir kura – tas ir atsevišķs jautājums.’
2. ‘Mūzikas nodarbes paātrina un aktivizē smadzeņu darbību. Tieši mūzikas, tāpēc ka tas ir pavisam cits smadzeņu darbības tips. Cilvēki, kuri laicīgi uzsāk nodarboties, ‘vectētiņu Alcheimeru’ atbīdīs tālāk.’
3. ‘Smadzenes pieņem lēmumu 30 sekundes pirms tam, kad cilvēks šo lēmumu apzinās. 30 sekundes – smadzeņu darbībai tas ir milzīgs laika posma. Rezultātā tad kurš pieņem lēmumus: cilvēks vai viņa smadzenes?’
4. ‘Pret smadzenēm mums jāattiecās nopietni. Tās taču mūs māna. Atcerieties par halucinācijām. Cilvēku, kurš tās redz, nav iespējams pārliecināt, ka tās neeksistē. Viņam tās ir tikpat reālas kā tev glāze, kura atrodas uz tava galda. Smadzenes viņam jauc galvu, padodot visu sensoro informāciju, ka halucinācija ir reāla.’
5. ‘Lai tevi neplēstu pušu iekšienē, vajag izrunāties. Tam nolūkam eksistē mācītāji, draudzenes un psihoterapeiti. Skabarga, ja to laicīgi neizvilksi, radīs asins saindēšaanos. Cilvēki, kuri klusē un visu patur sevī, tiek pakļauti ne tikai nopietnam psiholoģiskam vai pat psihiatriskam riskam, bet arī somatiskam riskam. Katrs profesionālis man piekritīs: viss sāksies ar kuņģa čūlu. Organisms ir vienots: gan psihe, gan ķermenis.’
6. ‘Cilvēkiem ir jāstrādā ar galvu, tas glābj smadzenes. Jo vairāk tās ieslēgtas, jo ilgāk saglabājas. Natālija Behtereva pirms aiziešanas uz labāku pasauli uzrakstīja zinātnisku darbu ‘Gudrie dzīvo ilgi’.
7. ‘Mēs piedzimstam ar jaudīgāko datoru galvā. Taču tajā ir jāievada programmas. Kādas programmas tajā jau ir, bet citas vajag tur ievadīt un jūs to darāt visu dzīvi, kamēr nomirstat. Tas ievada tās nepārtraukti, jūs visu laiku maināties, pārkārtojaties.’
8. ‘Spējas iegūt augstvērtīgu izglītību var kļūt par elitāru privilēģiju, kura pieejama tikai ‘izredzētajiem’. Atcerēsimies Umberto Eko, kurš romānā ‘Rozes vārds’ piedāvā ielaist bibliotēkā tikai tos, kuri gatavi pieņemt sarežģītas zināšanas.
Notiks iedalījums tajos, kuri pratīs lasīt sarežģītu literatūru un tajos, kuri lasa izkārtnes un klipveidīgi uztver informāciju no Interneta. Un bezdibenis pletīsies arvien vairāk.’
9. ‘Smadzenes – tas nav vienkārši neironu tīkls, tās ir tīklu tīkls, tīklu tīklu tīkls. Smadzenēs ir 5,5 netabaitu informācijas – tas ir videomateriāla skatīšana trīs miljonus stundas. Nepārtrauktas skatīšanās trīsimtgadus!’
Tatjana Čerņigovskaja uzstāj par to, ka mācīties nekad nav par vēlu! Sāc pašizglītošanos jau tagad ar mūsu informatīvo rakstu palīdzību.
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts
