Nezinu, kā tu, bet es bērnībā biju pārmērīgi zinātkārs. Piemēram, tieši es pirmais klasē ievēroju, ka visās skolas mācību grāmatās, kuras mums izsniedza 1. septembrī labvēlīgi bibliotekāri, zīmogs atradās tieši 17. lappusē.
Protams, ka es uzreiz sāku par to uzdot jautājumus, bet, nekā, ne vecāki, ne skolotāji nevarēja sniegt vienīgu iespaidīgu atbildi, bet Internets, kā zināms, tajā laikā vienkārši neeksistēja. Nu protams, es varēju aiziet uz skolas lasītavu un aizrakties līdz īstenībai, bet jau pats bargais vietējās bibliotekāres Ludmilas izskats biedēja mani līdz drebuļiem ceļgalos.
Kā izrādījās, saknes šai tradīcijai stiepjas tālā pagātnē. Kā tikai grāmatas sāka drukāt uz papīra, to iesiešanas formāts tika standartizēts – 4 lappuses 4 reizes, tas ir, 16 lappuses. Tas skaitījās kā viena iešūta autora lapa, tā saucamā viena burtnīca. Tādā veidā ar 17-to lappusi sākās otrais lapu bloks.
Ja pēkšņi pirmais bloks ar titullapu, kur bija norādīti autors, grāmatas nosaukums un bibliotēkas zīmogs, sabirza, zuda, pazuda, tad grāmatu varēja identificēt pēc zīmoga 17. lappusē. Kā saka, un no grāmatas sākuma nav tālu, un uzticami, un droši.
Starp citu, valsts bibliotēku standarta zīmogi atrodas uz titullapas, 17. un 33. lappusē. Mazāka mēroga bibliotēkas parasti iztiek ar pirmajiem diviem. Tāpat 17.lappusē pēc tradīcijas iespiež grāmatas inventāra numuru.
Ja tev bija interesanta šī informācija, obligāti padalies ar to ar draugiem. Domāju, tādu jautājumu bērnībā uzdeva daudzi no mums.
