Pirms doties tieši uz vēsturisko māju, nedaudz parunāsim par tās pirmo īpašnieku- Martianovu Sazonovu. Viņš bija tā sauktais viesstrādnieks - lauksaimnieks, kas pēc dzimtbūšanas atcelšanas devās strādāt uz pilsētu.

Martianovs Sazonos bija galdnieku un namdaru tirdzniecības vadītājs, kas viņam varēja nodrošināt labu kapitālu, lai uzbūvētu viensētu, Pēterburgas tuvumā. Tad viņš atgriezās savā dzimtajā zemē Kostromā un sāka veidot savu savrupmāju, vēlāk sauktu par Astašovu.

1895.gadā nomira pirmā Martianova Sazonova sieva. Mazliet pasērojot, viņš apprecējās otro reizi ar baznīctēva meitu, kurai bija tikai apmēram 20 gadi. Lai jaunajai sievai pierādītu savu mīlestību, viņš viņai uzcēla grezno koka pili.

Šī māja izskatījās kā no grāmatas attēla. Tā bija bagātīgi izrotāta, blakus bija liepu aleja un dārzs un dīķis ar kristāldzidru ūdeni!

Bet Sazonovu ģimenes laime nebija ilga. Martjans nomira 1914.gadā, un četrus gadus vēlāk boļševiki izlikta viņa atraitni no mājas un nacionalizēja īpašumu.

Līdz Otrajam pasaules karam savrupmāju neizmantoja, bet pēc tam tajā atradās dažādas lauku institūcijas: ciema padome, kolhoza birojs, pasta nodaļa, bibliotēka, ārsta palīga postenis un kino.

Pakāpeniski ciemati ap Astašovu sāka palikt tukšāki, kamēr pilnībā izmira 80 gadu sākumā. Kopā ar viņiem palika tukša arī pils, pamazām aizaugot ar blīvu mežu.

Iespējams, koka māja tā arī pazustu nebūtībā, ja 2005. gadā par to nejauši nebūtu uzzinājis Maskavas uzņēmējs Andrejs Pavličenko. Ieraudzījis īpašumu savām acīm, viņš bija tik iespaidots no tā skaistuma, ka jebkurā gadījumā vajag glābt ēku.

Darbos pie īpašuma atjaunošanas aizritēja vairāki gadi, jo bija nepieciešams atjaunot ne tikai pašu īpašumu, bet arī uzlabot teritoriju ap to: samazinātu mežu, izveidotu ceļu un elektrību, atjaunotu dīķi ...

Titānika darbs ir nesis augļus. Tagad vecā savrupmāja ir ieguvusi jaunu dzīvi un piesaista tūristus!

Interesanti, cik vēl daudz arhitektūras šedevri stāv pamesti? Ja tu zini šādus piemērus, noteikti padalies ar tiem komentāros. Varbūt par tiem uzzinās uzņēmēji, kuri vēlas glābt vēsturiskās vērtības.