Agrākie laikos, protams, nebija tie saldākie, jo īpaši inkvizīcijas laikmetā: tad ļoti viegli varēja nonākt moku kambaros, tikt pakļauts spīdzināšanai (un pat sadedzināts uz sārta) pilnīgi absurdu iemeslu dēļ. Ja tu pēkšņi izcēlies no apkārtējās masas, vai biji ļauns, tevi varēja turēt aizdomās par sazvērestību ar velnu!

Stāsts noved pie vairākiem pierādījumiem: ievērojami filozofi, zinātnieki un valsts amatpersonas regulāri dega uz sārta. No viņiem neatpalika arī vienkārši cilvēki, bieži vien sievietes, kuras tika apsūdzētas burvestībās. Vai tiešām nebija nekādu izredžu tikt vaļā no soda un spīdzināšanas?

Izrādās, ka bija iespēja - svēršana uz īpašiem svariem, kas pierāda cilvēka nevainību.