Mēs tev pastāstīsim par to, kā vecums ietekmē stundu skaitu miegam un vēl pārīti faktu, kuri tevi tiešām pārsteigs.

Cik stundas ir jāguļ

Kā tu atbildētu uz šo jautājumu? Visdrīzāk, tu teiksi, ka vajag gulēt 8 stundas vai pat nedaudz vairāk. Prakstiski tas ir pareizi, bet ne visiem. Izrādās, nepieciešamais stundu skaits miegam atkarīgs no vecuma faktora. Tas ir, dažādā vecumā šis skaitlis ir atšķirīgs.

Čārlzs Kseisers, Harvārdas universitātes profesors, veica interesantu eksperimentu, kura mērķis bija noteikt nepieciešamo stundu skaitu miegam katrai vecuma grupai. Viņš ieguva šādus rezultātus.

1. Jaundzimušajiem (0–3 mēneši) nepieciešams gulēt 14-17 stundas.
2. Zīdaiņiem (4 mēneši - 11 mēnešiem) - 12–15 stundas.
3. Bērni (1 gads - 5 gadiem) - 11–14 stundas.
4. Pirmsskolas vecuma un jaunāko klašu skolnieki (6–13 gadi) - 9–11 stundas.
5. Pusaudži (14–17 gadi) - 8–10 stundas.
6. Jaunieši (18–25 gadi) - 7–9 stundas.
7. Pieaugušie (26 gadi - 64 gadiem) - 7–9 stundas.
8. Vecāka gadagājuma (vecāki par 65 gadiem) - 7–8 stundas. .

Taču neeksistē universāla recepte priekš visiem. Tāpat kā ar apavu izmēru. Ir svarīgi piemērot individuālu grafiku un veikt personīgu eksperimentu. Miegs – ļoti interesanta tēma un mēs esam tālu no pilnīgas izpratnes par to, kā pareizi gulēt, cik daudz gulēt un kā tas ietekmē mūsu organismu. Tāpēc zinātnieki visu laiku veic miega pētījumus.

Droši var teikt, ka neizgulēšanās ļoti postoši ietekmē veselības stāvokli. Tas ietekmē kognitīvās funkcijas: palēninās reakcija, uzmanības koncentrēšanās pazeminās. Īpaši, ja neizgulēšanās ir hroniska. Taču ir viena interesanta īpatnība: cilvēks, kurš ir gulējis 4 stundas, var būt tikpat uzmanīgs kā tas, kurš gulējis 7 stundas.

Taču problēma ir citur. Katrs cilvēks, izpildot kādu uzdevumu, ir viņš izgulējies vai nav, laiku pa laikam zaudē koncentrēšanos. Šeit tie slazdi ir. Ja cilvēks ir izgulējies, tad viņš var ātri atgūt uzmanību un koncentrēties uzdevumam. Bet tā cilvēka smadzenēm, kurš ir gulējis 4 stundas, šis uzdevum nav no vieglajiem.

Profesors Klifords Sapers no Harvārdas saka: “Neizgulējušos cilvēka smadzenes darbojas normāli, bet ik pa laikam ar tām notiek kaut kas līdzīgi elektroierīcēm, kurām pārtrūkst elektrības padeve” Tādu traucējumu laikā smadzenēs aktivizējas zona, kas atbild par bailēm. Tad tās sāk darboties tā, it kā cilvēkam draudētu briesmas. Tas izpaužas kā muskuļu sasprindzinājums, mitras plaukstas un nestabils emocionālais stāvoklis.

Galvenā problēma ir tāda, ka tāds cilvēks var neievērot produktivitātes samazināšanos, rodas mānīga drošības sajūta. Tas var izraisīt nopietnas sekas. Tieši tāpēc nevajag sēsties pie stūres, ja tu neesi izgulējies.

Ir arī cits viedoklis par šo problēmu. Piemēram, psihiatrijas profesors Daniels Kripke, kurš savus pētījumus veltījis miega problēmām, runā par to, ka pārmērīgs miegs arī ļoti kaitē organismam. Viņš apgalvo: “Cilvēki, kuri guļ 6,5 līdz 7,5 stundas diennaktī, dzīvo ilgāk. Viņi ir produktīvāki un laimīgāki. Bet pārmērīgs miegs var būt pat kaitīgs veselībai. Jūs varat justies daudz sliktāk noguļot 8,5 stundas nekā ja būtu gulējuši 5. “

Redakcijas padoms

Ko gan darīt? Atkārtošos – viss ir ļoti individuāli. Vienīgais universālais padoms visiem – vajag izgulēties! Visu zinātnieku pētījumi pierāda, ka pieaugušam cilvēkam ir jāguļ vismaz 7 līdz 9 stundas dienā. Ja gulēts mazāk, organisms sāk protestēt.

Var pievienot diendusas miegu, ja ir iespēja un nepieciešamība. Daži zinātnieki apgalvo, ka 20 minūtes miega dienas vidū daudzkārt palielina efektivitāti un uzmundrina. Galvenais, atrast tos padomus, kuri derēs tieši tev.

Bet kādi miega noteikumi palīdz izgulēties tev? Dalies ar mums komentāros!