Diagnostika pēc mēles

Kopš seniem laikiem mēle tiek uzskatīta par iekšējo orgānu un sistēmu veselības rādītāju, bet reizēm tai raksturīgās izmaiņas parādās krietni agrāk par slimības pazīmēm. Par to lieliski zināja Austrumos un tieši tur ieviesa pirmajā brīdī neparastu, bet ļoti efektīvu metodi pataloģiju agrīnu atklāšanu – slimību diagnosticēšanu pēc mēles.

Austrumu dziednieki ir pārliecināti, ka mēle pa tiešo saistīta ar sirdi. Piedevām, par galvenā orgāna stāvokli liecina ne tikai mēles izskats, bet arī vārdi, kurus cilvēks saka. Tomēr organisms – tā ir vienota sistēma, bet sirds stāvoklis tieši ietekmē arī citus orgānus.

Saskaņā ar seno ķīniešu medicīnu, mūsu ķermeņa dažādu orgānu stāvoklis “projecējas” uz noteiktām mēles daļām: mēles galiņš atbilst ķermeņa augšdaļai un orgāniem, kas atrodas šajā projekcijā, mēles sānu daļas atbild par ķermeņa vidusdaļas orgāniem, bet mēles sakne – par ķermeņa apakšdaļu.

Tāpēc noteiktu orgānu iekaisuma un beziekaisuma slimības obligāti izpaužās kā mēles izskata izmaiņas, turklāt aziāti apgalvo, ka mēle sāk signalizēt par iespējamo slimību dienu, divas pirms tam, kad sāk sāpēt cietušie orgāni.

Labākais laiks diagnosticēšanai – no rīta tukšā dūšā. Ēdiens, dzērieni, medikamenti, tabaka spēj mainīt aplikuma krāsu, ieviešot neprecizitāti diagnozes uzstādīšanas procesā. Apskates laikā nepieciešams plaši atvērt muti, izbāzt mēli, bet nekādā gadījumā to nesasprindzināt, jo tas izmaina tās formu un krāsu. Skaties ar abām: mēle pastāstīs, pie kā vērsties pēc palīdzības!

1. Mēles aveņsārtā krāsa var liecināt par saindēšanos, kopā ar augstu ķermeņa temperatūru, par smagām infekcijas slimībām vai par pneimoniju smagā formā. Aveņsārta mēle – uzticams skarlatīnas pavadonis bērniem. Tumši aveņsārtu vai tumši sarkanu krāsu orgāns iegūst sainēšanās gadījumā ar smagajiem metāliem, sēnēm, kā arī nieru mazspējas gadījumā.

Ņem vērā, ka aveņsārta krāsa mēlei var rasties lietojot pārtiku, kura satur sarkano pigmentu. Tā ka pirms celt trauksmi, atceries, vai neesi nesen ēdis, piemēram, bietes.

2. Mēles augšpuses un apakšpuses zilgana nokrāsa pateiks par sirds – asinsvadu mazspēju vēl ilgi pirms smaguma rašanās sirdī. Tāda mēles nokrāsa var liecināt par asinsrites traucējumiem un sirds – plaušu mazspēju.

3. Mēles violeta krāsa liecina par nopietnu sirds un plaušu pataloģiju, bet baisi melna mēle - holēras pazīme.

4. Mēles apakšpuses bālgana nokrāsa var norādīt uz žultspūšļa un aknu pataloģiju. Ļoti bāla mēle – anēmijas un organisma stipras novājēšanas uzticams pavadonis.

5. Gluda, spīdīga, spilgti sarkana mēles virsma (lakota mēle), kas rodas tās garšas kārpiņu atrofijas rezultātā, liecina par pelagru, hronisku kolītu vai par kuņģa onkoloģiju. Bet šahveidīga mēle rodas nikotīnskābes (B3 vitamīna) deficīta rezultātā.

6. Garšas kārpiņu hipertrofija un apsārtums mēles labajā pusē liecina par nieru pataloģiju, kreisā pusē – par iespējamo liesas saslimšanu, hipertrofija mēles galā tā vien kliedz par mazā iegurņa orgānu slimībām, bet garšas kārpiņu palielināšanās un apsārtums mēles vidū un uz sānu virsmām var liecināt par plaušu pataloģiju.

7. Dziļi zobu nospiedumi uz mēles priekšējās un sānu daļām norāda uz stresu, neirozi vai stipru pārpūli. Turklāt, zobu nospiedumi uz mēles liecina par kuņģa – zarnu trakta problēmām: disbakteriozi, aizsērējumu ar šlakvielām un nepietiekamu zarnu uzsūkšanas spēju.

8. Mēles centrālās līnijas izliekšanās norāda uz problēmām ar mugurkaulāju: izliekums pie mēles saknes norāda par tādu pašu problēmu mugurkaula jostas vietā, izliekums centrā norāda uz problēmām krūšu daļā, bet izliekums mēles galā – par iespējamu kakla osteohondrozi. Mēles centrālās līnijas izliekums vai novirze var rasties akūta insulta gadījumā, kas nav mazsvarīgi agrīnai diagnoscēšanai.

9. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimību pavada hronisks gastroenterīts, tāpēc pelēks aplikums uz mēles – nemainīgs šo slimību pavadonis.

Ķīnas un Tibetas dziednieki burtiski “lasīja” cilvēka mēli, līdz ar to saņēma precīzu informāciju par iekšējo orgānu stāvokli bez gudrām ierīcēm un analīzēm, ar ko bruņoti ārsti mūsdienās. Nevajadzētu neņemt vērā šo vienkāršo un katram pieejamo diagnosticēšanas metodi, kuru nav grūti veikt pašam, piemēram, no rīta tīrot zobus.