Advertisement
Vecumā prāta spēju pasliktināšanās – daudziem cilvēkiem skumja, bet smaga realitāte. Kāds pats ir saņēmis šo smago diagnozi, bet kādam šī diagnoze ir noteikta tuvam cilvēkam, un viņam nu būs par to jārūpējas.
Kuram draud VECUMA PLĀNPRĀTĪBA? Akadēmiķa Behterva atbilde.
21.01.2017
Foto: takprosto.cc Advertisement
Vecumā prāta spēju pasliktināšanās – daudziem cilvēkiem skumja, bet smaga realitāte. Kāds pats ir saņēmis šo smago diagnozi, bet kādam šī diagnoze ir noteikta tuvam cilvēkam, un viņam nu būs par to jārūpējas.
Raksta turpinājums Foto: takprosto.cc Vecuma plānprātība Vēl akadēmiķis Behterevs (zinātnieks, kurš veltīja sevi cilvēka prāta pētīšanai) teica, ka laime nomirt, dzīves ceļos nepazaudējot saprātu, ir lemta tikai 20% cilvēkiem. Atlikušie diemžēl pārvērtīsies par nīgriem pukstētājiem vai naiviem „bērniem”, un kļūs par nastu saviem radiniekiem. Lai nākotnē būtu šajos, 20% ir jāsāk tam gatavoties jau šodien. Problēma ir tajā, ka paliekot vecāki, mēs sākam slinkot, argumentējot to ar: „Es jau savu esmu atstrādājis, problēmu kalnu atrisinājis, ir laiks atpūtai!” Intelektuālā slodze pāriet uz krustvārdu mīklu atrisināšanu, televīziju aizvieto grāmatas, interese pret aizraušanos pazūd... Galvenie uzdevumi: izgulēties un paēst. Jo vairāk cilvēks nomierinās, jo vairāk sev nodara pāri. Foto: takprosto.cc Kam draud plānprātība Vecuma plānprātība draud visvairāk tiem, kuri dzīves procesā nemaina savus ieradumus. Pārspīlēta principialitāte, ietiepība, konservatīvisms, visticamāk, novedīs pie plānprātības, nevis elastīgums, spēja pieņemt situāciju, emocionalitāte un ziņkārība. Slavenās rindas: „Galvenais, sirdī palikt jauniem!” – ir tieši par to. Foto: takprosto.cc Noteikt, kad tieši sākas, plānprātība ir ļoti sarežģīti. Jo tā nav psihiska atkāpe vai slimība. Plānprātība neiestājas pēkšņi, tā progresē gadiem ilgi. Foto: takprosto.cc Ir netiešas pazīmes, kuras norāda, ka ir jāsāk nopietni pievērst uzmanību šai problēmai. 1. Sāpīga kritikas uztveršana, ātra aizvainojamība; 2. Nevēlēšanās mācīties kaut ko jaunu. Piemēram, cilvēks drīzāk piekritīs uz vecā telefona remontu, nekā iedziļināsies jaunajā tehnikā; 3. Grūti sakoncentrēt uzmanību: ir palicis grūti uztvert nopietnu literatūru, bet tikko izlasītais ir aizmirsies. 4. Ja lasāmviela – tad viegla, ja filma – tad izklaidējoša... Dēļ kā saspringt? 5. Pārlieku liels egoisms: cilvēks ir pārliecināts, ka apkārtējiem ir jāpielāgojas viņam un nekādā gadījumā otrādāk. 6. Bieži uznāk nostalģija par pagājušiem laikiem. Foto: takprosto.cc Šie, kā šķiet, sīkumi, ar laiku var izveidoties par nopietnu vecuma plānprātību. Tādēļ vienmēr vajag atrast laiku (un gribēt!) mācīties kaut ko jaunu, nepārstāt brīnīties un skatīties uz pasauli ar zināt kāra cilvēka acīm, kurš vēlas tikt skaidrībā ar lietu būtību! Turi prātu tonusā! Patika redzētais? Iesaki draugiemNākamais raksts
Jaunākie komentāri
Pierakstīties iknedēļas jaunumiem |