Senajos laikos Dievs radīja desmit Ādamus. Viens no viņiem ara zemi, cits ganīja aitas, trešais ķēra zivis. Bet pēc kāda laika viņi visi atnāca pie Radītāja ar vienu kopīgu problēmu:

— Garlaicīgi mums, Tēvs! It kā mums viss ir, bet kaut kā pietrūkst!

Tad Dievs iedeva viņiem rokās mīklu un piedāvāja izveidot sev pa sievietei, kāda nu kuram patīk: maziņa, gara, apaļīga, tieviņa. Kad Ādami tika galā, viņš iedvesa katrai dzīvību, bet pēc tam iznesa traukā cukuru:

— Šeit desmit gabali. Lai katrs paņem vienu un atdod sievai, lai dzīve ar viņu būtu salda.

Visi tā arī izdarīja, bet Dievs pēkšņi sāka dusmoties:

— Kāds no jums ir blēdījies, jo traukā bija vienpadsmit cukura gabalu! Kurš paņēma divus?

Taču neviens neatzinās. Tad Dievs atņēma visas sievietes, sajauca tās un atdeva atpakaļ, kāda nu kuram gadījās. Kopš tā laika 9 no 10 vīriešiem domā, ka cita sieva saldāka, tāpēc, ka viņai tika liekais cukura gabaliņš. Bet viens tiešām zin, ka sieviete, kura ir ar viņu, ir neatkārtojama, bet visas pārējās – vienādas. Viss tikai tāpēc, ka to cukuru apēda viņš pats.

Pamēģināji sevi nostādīt kāda vietā no viņiem? Ja tā, tad padalies ar saviem apsvērumiem par šo tēmu. Tāpēc, ka mums liekas, ka blēžu bija vairāk!