1. Iekšējais konflikts

Situācija, kurā persona apzinās kādu daļu no vēlmēm un tās atrodas ārpusē, bet otrā - parasti pretējā - kāda iemesla dēļ paslēpjas zemapziņā. Tad otrā daļa sāk ”partizānu karu”, kura pazīme var būt psihosomatiski traucējumi.

2. Ķermeņa valoda

Ķermeņa fiziski atspoguļo stāvokli, kas varētu būt izteikts šādās frāzes: ”Tās ir tik galvassāpes”, ”to es neizturēšu”, ”tādēļ mana sirds nav savā vietā”, ”manas rokas ir sasietas!” . Uzminiet, kā relatīvi vesels organisms reaģē uz līdzīgiem pastāvīgiem programmējošiem ziņojumiem?

3. Teorētiskas izdevības esamība

Šajā kategorijā ietilpst veselības problēmas, kas savam īpašniekam rada teorētisku priekšrocību. Un nē, tā nav simulācija, bet patiešām diagnosticēta slimība. Iespējams, ka persona patiešām vēlas saņemt atbalstu, kuru iegūt var tikai saslimstot. Esiet uzmanīgi ar savām vēlmēm, jo tās var piepildīties!

4. Pagātnes pieredze

Slimības cēlonis var būt traumatiska pagātnes pieredze, biežāk - smags bērnība. Tas var būt vai nu epizodisks notikums, vai ilgtermiņa ietekme, kas turpina emocionāli ietekmēt cilvēku tagadnē.

5. Identifikācija

Šajā gadījumā fizisku simptomu var veidot stipra emocionālā saite ar personu, kurai ir līdzīga slimība. Bieži vien ir bailes zaudēt šo personu vai zaudējums jau noticis.

6. Iedvesma

Būdams pārliecināts par slimības klātbūtni - pat ja tā patiešām nav - cilvēks vienmēr cenšas atrast pierādījumus slimībai, tādējādi zemapziņā jau vienojoties ar slimības klātbūtni. Protams, šādā veidā ievērojami palielinās varbūtība to iegūt.

7. Pats sevi soda

Šis sods ir saistīts ar reālu, bet biežāk iedomātu vainu, kas nomoka cilvēka. Sevis sodīšana atvieglo vainas sajūtu, it kā izpērkot to.

Psihosomatiskās problēmas ir diezgan reālas un rodas stresa apstākļu un sarežģītu attiecību rezultātā, ārējās ietekmes uz psihi un citiem pilnīgi nefizioloģiskiem iemesliem. Jāatzīmē arī tas, ka daudzi pētnieki uzskata, ka psihosomatiskās slimības rodas orgānos un sistēmās, kas sākotnēji visvairāk tikušas novājinātas dzīvesveida un iedzimtības dēļ.

Šīs ir tās septiņas klasiskās psihosomatiskās slimības, kuras 1950.gadā nosauca ASV psihoanalītiķis Francs Aleksandrs:

Hipertensija
Peptiska čūla
Bronhiālā astma
Neirodermatīts
Hipertireoze
Čūlains kolīts
Reimatoīdais artrīts

Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, un arī psihosomatisko slimību saraksts ir mainījies. Tas ir ievērojami paplašināts: panikas lēkmes un miega traucējumi, vēzis, insults, kairinātu zarnu sindroms, seksuālie traucējumi, aptaukošanās, anoreksija, bulīmija - šo un daudzu citu traucējumu iemesls uzskata par psihosomatiskiem.

Daudzi labi pazīstami psihoterapeiti, piemēram, Vilhelms Reihs, Francs Aleksandrs, Ida Rolafa, Aleksandrs Lovens un daudzi citi saslimšanas saistīja ar attiecīgām emocijām. Bet tā jau ir tēma citam rakstam.

Kas ir nepieciešams, lai atveseļotos?

Ir nepieciešams ne tikai izārstēt fizioloģisko cēloni, bet arī pārvarēt psiholoģisko. Daži ārsti ir pārliecināti, ka, ārstējot slimības, psihoterapeita palīdzība, lai arī tā ir nepieciešama, ir tikai palīglīdzeklis.

Tomēr vairākos gadījumos tai ir galvenā nozīme. Un fiziskajā līmenī, profilaksei un pašpalīdzībai, vispirms ir jānovērš stresa ietekmes sekas, lai nepieļautu hronisku pārpūlēšanos; l ieprieciniet savu ķermeni ar masāžām, vingrinājumiem un atpūtu, iemācieties kontrolēt spriedzi un atpūsties. Un pats galvenais: ja nav iespējams mainīt situāciju, mainiet savu attieksmi pret to! Esiet veseli!