1764. gadā Londonā sievietes sastādīja petīciju karalim Kārlim II, kurā sūdzējās, ka kafijas lietošanas un vakarēšanas dēļ kafejnīcās vīrieši pārstājuši pildīt savus laulātā pienākumus.

Atturēt valdnieku no “kafijas māju” aizvēršanas varēja tikai perspektīva zaudēt ienākumus valsts kasē no akcīzes nodokļa kafijai.

Zviedrijas karalis Gustavs III bija cieši pārliecināts, ka kafija – tā ir inde, kas izraisa čūlu un citu briesmīgu slimību rašanos. Taču, kā izglītots cilvēks, viņš nolēma savu teoriju pierādīt praksē.

Diviem uz nāvi notiesātiem dvīņiem tika piedāvāts nāvessodu aizvietot ar mūža ieslodzījumu ar noteikumu, ka viens no viņiem katru dienu dzers pa trīs tasēm tējas, bet otrs – kafiju. Arestantu stāvokli nepārtraukti uzraudzīja divi dziednieki.

Tomēr ne viņiem, ne karalim neizdevās iegūt kafijas “kaitniecības” pierādījumus. Brāļi prata pārdzīvot gan karali, gan savus ārstus. Tas, kurš dzēra tēju, nomira pirmais 83 gadu vecumā, bet viņa dvīnis dažus gadus vēlāk.

Тā kafija tika reabilitēta un visa pasaule uzzināja, ka var dzert trīs tases aromātiskā dzēriena dienā, nebaidoties par savu veselību. Taču tas viss ir sen pagājušu laiku lietas, bet ko par kafiju saka XXI gadsimta medicīna?

Kafija: labums un kaitīgums

Miljoniem cilvēku uz mūsu planētas savu dienu sāk ar tasi stipras kafijas. Paaugstināt enerģijas līmeni, aizdzīt miegainību un noskaņoties produktīvai darba dienai viņiem palīdz kafijā un tējā esošais alkaloīds kofeīns.

Kafijas tasīšu skaits, kuras var dzert bez ļaunuma veselībai, katram cilvēkam ir dažāds. Tas ir atkarīgs no ķermeņa ģenētiski noteiktā kofeīna neitralizācijas ātruma, aknu stāvokļa un sirds un asinsvadu sistēmas.

Mediķi iesaka lietot ne vairāk kā 150–300 mg kofeīna dienā. Tas ir apmēram divas tases pupiņu kafijas vai trīs šķīstošās. Gadījumā ar tēju maksimālā diennakts deva sastāda 3 – 4 tases melnās un 4 – 5 tases zaļās.

Kafijas derīgās īpašības

2011. – 2013.gados Hārvārdas Universitāte veica plašu pētījumu, kas parādīja, ka cilvēki, kuri katru dienu dzēra pa 1 – 2 tasēm dabīgas kafijas bez piedevām, pazemina sekojošu slimību rašanās risku.

1. Sirds lēkmes.
2. Insulti.
3. Infarkti.
4. Sirds mazspējas.
5. Vēži.
6. Aknu cirozes.
7. Alcheimera slimības.
8. Parkinsona slimības.
9. Otrā tipa diabēta.

Bez tam pierādīts, ka mērena dabīgās kafijas lietošana paātrina metabolismu, paaugstina darbaspējas, labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmas darbību un palielina laimes hormonu - endorfīnu - izstrādi.

Bet, ja kafija ir tik veselīga, tad kāpēc rodas runas par tās kaitīgo ietekmi uz sirdi? Kāpēc daži šī dzēriena mīļotāji atzīmē, ka no kafijas sāp sirds, paātrinās sirdsdarbība, sāk drebēt rokas?

Tas notiek pirmām kārtām tāpēc, ka daudzi slimnieki ignorē vārdu “mērena” un turpina lietot dzērienu pa 3 – 4 tasēm dienā.

Nepatīkamās sekas

Kafijas pārmērīgas lietošanas gadījumā, kā arī sakarā ar sirdsdarbibas traucējumiem un problēmām ar asinsspiedienu, aromātiskās un garšīgās kafijas lietošana var būt saistīta ar nepatīkamām sekām.

1. Dzēriens stimulē nervu sistēma. Tas var novest pie tā, ka cilvēki ar jūtīgiem nerviem sāk izjust aizkaitinātību, trauksmi, cieš no bezmiega.

2. Kofeīns lielās devās bieži vien kļūst par pastiprinātas sirdsdarbības iemeslu, retos gadījumos izraisa aritmiju. Toties hipotonijas slimniekiem kofeīns būs ļoti noderīgs: tas pacels asinsspiedienu līdz normālam līmenim.

3. Kas attiecās uz tādiem izplatītiem stāvokļiem kā tahikardija un stenokardija, tad to gadījumā no kafijas lietošanas labāk atteikties. Šis dzēriens stāvokli var tikai pasliktināt, pat ja negatīvu simptomu nav bijis jau sen.

4. Kafija stimulē kuņģa sulas izdalīšanos, kas cilvēkiem, kuriem ir gastrīts un čūlas slimība, var izraisīt slimības recidīvu.

5. Dzēriens izraisa asiņu sastrēgumu ekstremitātēs, kas var pasliktināt stāvokli varikozu vēnu paplašināšanās gadījumā.

Ko darīt sāpju rašanās gadījumā?

Pat vesels cilvēks var sajust pēkšņu tahikardiju, izjust durstīšanu, ja saņems lielu kofeīna devu. Tas notiek dažādu iemeslu dēļ: tu sen neesi dzēris kafiju vai dzēri šķīstošo, bet pēc tam izdzēri dabīgo.

Vai organisms ir stresa, neizgulēšanās, brauciena novājināts un uztver ierastu kofeīna devu kā pārmērīgu. Kafija kopā ar nikotīnu, īpaši tukšā dūšā, strauji sašaurina asinsvadus un sirdij ir grūtāk pa tiem pumpēt asinis, kas arī var izraisīt durstīšanas sajūtu un spiedošu sajūtu sirds apvidū.

Sāpju lēkmes laikā apsēdies vai ieņem pusguļus stāvokli. Nodrošini svaiga gaisa piekļuvi, centies elpot dziļi un vienmērīgi.

Ar maziem malkiem izdzer pulitru tīra, negāzēta ūdens, lai samazinātu kofeīna koncentrāciju asinīs. Parasti tādas lēkmes ilgst 5 – 10 minūtes un turpmāk tu jutīsies labāk. Ja ir iespējams, nedaudz paguli.

Reizēm sāpes sirds apvidū izraisa citas slimības, piemēram, neiralģija, čūla vai gastrīts. Ja problēmas atkārtojas: sāp sirds, traucēts sirdsritms, novērojama nervozitāte, bezmiegs un citi simptomi – nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Pats par sevi kofeīns mūsu organismam ļaunumu nenodara. Jautājums ir tikai tajā, kādā daudzumā kofeīnu saturošus dzērienus mēs lietojam. Mūsu spēkos ir samazināt kafijas lietošanu līdz divām tasēm dienā vai dzert ne tik stipru.

Kafijas un tējas dzeršana sen jau kļuvuši par rituāliem. No šī patīkamā paraduma atradināties nav obligāti, bet, ja tu tēju un kafiju aizvietosi ar dzērieniem no ārstnieciskiem augiem, tad paradums kļūs daudz veselīgāks.