Ko man iemācīja ķīniešu aukle: kas ir ierobežojoša prakse (confinement)?

Ierobežojoša prakses ir tradicionālā pēcdzemdību prakse, kas palīdz jaunajai mātei atgūties no dažādām grūtniecības un dzemdību sekām. Tradicionāli mamma un bērns atrodas burtiski ieslodzījumā: ievēro stingru mājas “karantīnu”. Šādu praksi ar tām vai citām niansēm izmanto ķīnieši, malajieši un indieši. Dažādu kopienu prakses apvieno centieni atbalstīt jauno mammu un palīdzēt viņai atjaunot fiziskos un emocionālos spēkus.

Mūsdienu dzīves apstākļos dažas māmiņas neizmanto ierobežojošo praksi pavisam, uzskatot to par vecmodīgu, bet daudzas joprojām to ievēro daļēji, lai atpūstos un atjaunotos pēc dzemdībām.

Ko ķīniešu aukle man iemācīja: minēšu piemēru par šīs prakses noteikumiem:

• aizliegums mazgāt matus visā ierobežojuma periodā;
• aizsardzība no “atdzesējošiem” elementiem, piemēram, aukstais ūdens, un gaisa kondicionētāja vai ventilatora darbība;
• peldēšanās tikai speciāli sagatavotā siltā ūdenī, kam pievienoti ārstnieciskie augi;
• tradicionālās masāžas pakalpojumu izmantošana, kad masē vēdera rajonu un īpašas pēcdzemdību korsetes izmantošana.

Tradicionāli par jauno māmiņu ierobežošanas laikā rūpējas viņas māte vai vīramāte. Singapūrā, kur mēs šobrīd dzīvojam, vietējie ķīnieši pieņem darbā speciālas auklītes.

Paklausoties viņu atsauksmēm, es izdarīju to pašu un ne tikai piekritu standartizētajai palīdzībai, bet arī nolēmu izmēģināt tradicionālos uztura noteikumus, ar ko negaidīti sagādāju prieku savai auklītei (ne daudzas neķīnies tam piekrīt). Viņa apsolīja, ka īpaša diēta spēs noregulēt piena rašanos, uzvarēt bērna iespējamās problēmas ar vēderu, bet mani padarīs apmierinātu un laimīgu.

Par spīti manai skeptiskajai attieksmei pret viņas solījumiem, viņai izdevās sasniegt 100% rezultāta. Tā kā viņas manipulācijas ar mani un mazuli radīja pozitīvu ietekmi, es nolēmu dalīties ar tām rekomendācijām, kuras var izmantot patstāvīgi bez ķīniešu tradīciju dziļajām zināšanām.

Ko man iemācīja ķīniešu aukle: Dietoloģiskie noslēpumi confinement Nanny

Ierobežojuma laikā mammām ieteicams ievērot noteiktu diētu. Šī diēta ir balstīta uz tradicionālo ķīniešu medicīnu un teoriju par to, ka visi produkti var ģenerēt ķermenī vai “karsto” enerģiju (saskaras ar ķīniešu jēdzienu Jan), vai “aukstu” enerģiju (attiecas uz Iņ jēdzienu).

Ideja sadalīt produktus, kas paaugstina un samazina siltumu ir saistīta ar priekšstatu par līdzsvara nepieciešamību starp Iņ un Jaņ. Tradicionāli Āzijas iedzīvotājiem, īpaši Ķīnai, tieši šo elementu nelīdzsvarotība izskaidro dažus emocionālus (aizkaitināmība, nogurums vai greizsirdība) un fiziskus stāvokļus (augsta temperatūra, sāpes kaklā un iesnas, čūlas mutes dobumā, aizcietējums, asins izplūdumi uz sejas vai vaigiem, izsitumi, pūtītes un akne, tumši dzeltena urīna krāsa).

Tiek uzskatīts, ka sildošie produkti mīl karstu sauli, ir saldi vai asi, “sausi” vai “cieti”, bagāti ar taukiem un nātriju. Bet “dzesējošie” produkti aug pie nelielas saules gaismas, tie ir liesi, “mitri” un “mīksti”, bagāti ar kāliju.
Daži “atdzesējošie” produkti: banāni, bumbieri, greipfrūti, hurma, arbūzs, mandarīni, zemenes, ananāss, tomāti, Ķīnas rūgtais ķirbis, gurķi, brokoļi un ziedkāposti, cukīni, redīsi, lotosa sakne, aļģes, cukurniedres, mieži, jogurts, gliemji un krabji.

“Neitrālie” produkti: aprikozes, papaija, āboli, vīģes, plūmes, avenes, rozīnes, bietes, burkāni, selerijas, olīves, kartupeļi, ķirbis, batātes, briseles kāposti, rīsi, sarkanās sojas pupiņas, dzeltenās sojas pupiņas, saulespuķu sēklas, sēnes, medus, salvija, rozmarīns, timiāns, piens, liellopu gaļa, karpa, pīle.

Daži “sasildoši”produkti: ķirši, avenes, kazenes, upenes, mango, vīnogas, kastaņi, persiki, ķiploki, puravs, zaļie lociņi, etiķis, valrieksti, kanēlis, ingvers, brūnais cukurs, kafija, muskatrieksts, baziliks, krustnagliņas, koriandrs, vista, aitas gaļa, garneles, šķiņķis.

Ir svarīgi arī tas, kā pagatavots ēdiens. Piemēram, liellopu gaļa tiek uzskatīta par “neitrālu” produktu, bet, ja to pagatavo uz grila vai stipri apcep, tā kļūst par “sildošu”.

Pēcdzemdību periodā jāēd ēdieni, kas “paaugstina siltumu” organismā. Tiek uzskatīts, ka tas uzlabo asins cirkulāciju, nostiprina locītavas, stimulē krūšu piena ražošanu, cīnās ar “vēju” - tas ir, ar gāzēm - gan mammai, gan bērnam, novērš matu izkrišanu un priekšlaicīgu novecošanos. Turpretī no “dzesētošiem” ir jāizvairās: tie spēj izraisīt pretēju efektu, kā arī, provocēt mātēm reimatismu, artrītu.

Protams, es nesekoju diētai par 100%, galvenokārt tāpēc, ka tā paredz ikdienas gaļas lietošanu, īpaši cūkgaļas. No visām daudzajām rekomendācijām esmu izkristalizējusi dažus pamatnoteikumus, kurus noteikti izmantošu nākamreiz (ja tas notiks).

Kādiem noteikumiem es sekoju:

1. Pirmo mēnesi nedzēru ūdeni (vispār), tikai ļoti siltus kompotus un zāļu tējas. Pirmajās divās nedēļās katru dienu dzēru sarkano pupiņu novārījumu - sarkanās pupiņas vārās līdz mīkstam stāvoklim, šķidrumu izdzer. Arī pupiņas var apēst.

Žāvētu augļu kompots: sarkanās vīģes, melnās vīģes, žāvētās plūmes, godži ogas, žāvētas mandarīnu mizas, žāvēts longāns (tas viss ir pieejams Krievijā). Žāvēts longāns, starp citu, veicina atslābumu un labu miegu, kas savukārt palīdz ražot pienu.

2. Es katru dienu ēdu svaigas, treknas zivis. Tiek uzskatīts, ka svaigas zivis veicina iekšējo orgānu un audu sadzīšanu.

3. Izvairījos no “atdzesējošiem” elementiem, kas satur, piemēram, gurķus, jaunu kokosriekstu, spinātus, arbūzus un citus produktus no “atdzesējošā saraksta” (sk. augstāk).

4. Ēdu ingveru lielā daudzumā. Katru rītu aukle sarīvēja divas ingvera saknes. Šo ingveru pievienoja visiem ēdieniem: ceptās zivīs, zupās. Lai ievērotu standarta mēneša confinement, tiek pirkti 4 - 5 kilogrami ingvera! Tas ne tikai noder gremošanai, bet arī ļoti efektīvi “sasilda” organismu, kas veicina piena ražošanu.

5. Katru dienu es dzēru ingvera “tēju” - sulu no sarīvēta ingvera ar karstu ūdeni, plus tējkarote medus pēc vēlēšanās. Pirmajā nedēļā ne vairāk par vienu tasi tējas dienā, sākot ar otro nedēļu - divas tases un vairāk.

Ingvers novērš gāzes rašanos bērnam un citas ar vēderu saistītas problēmas. Mans pirmais dēls katru dienu raudāja dažu mēnešu laikā, īpaši naktīs, jo viņam sāpēja vēderiņš. Otrs dēls neraudāja ne reizi un gulēja daudz mierīgāk. Es to izskaidroju ar milzīgu ingvera daudzumu viņa “ēdienkartē”.

6. Ēdu daudz un daudzveidīgi: vienmēr zaļie lapu dārzeņi (tikai gatavi), sakņaugi, savvaļas rīsi, sēnes, rieksti (katru dienu dažādi), augļi, tai skaitā pomelo (vienīgais ieteicamais citrusauglis), un, protams, papaijas un zivju asaku zupa (var arī tikai zivis, bet, nezin kāpēc, tiek izmantotas tikai asakas).

Šī zupa ir obligāta programmas daļa piena ražošanas stimulācijai. Tiek uzskatīts, ka papaija apvienojumā ar zivju taukiem dod spēcīgu efektu.

7. Ar citiem paņēmieniem uzturēju “iekšējo” siltumu – staigāju siltos apavos un siltā apģērbā, nesēdēju pie gaisa kondicionētājiem, gāju tikai siltā dušā.

Protams, kad mana aukle atbrauca pie mums ar milzīgu mugursomu, zālītēm, ogām un citām aizdomīgām lietām un sāka gatavot kaut kādu mikstūru, es sāku šaubīties, vai esmu gatava to izmantot.

Lai izkliedētu bažas par savu un bērna veselību, es nekavējoties piezvanīju ārstam. Ārsts ne gluži politkorekti atbildēja, ka nebaidās par mani, visas šīs žāvētās saknes un augi nekaitēs. Bet, arī lietderīgas var nebūt, jo “tas, kas ķīnietim ir labi, jums - eiropiešiem parasti ir bezjēdzīgi.”

Es nezinu, ingvers vai pašiedvesma, bet šoreiz es un mazais objektīvi jūtamies daudz labāk, ko vēlam visām māmiņām un mazuļiem!