Higiēnas noteikumu ievērošana

Kaut kad sen tika izdomātts tā saucamais piecu sekunžu noteikums, kurš saka, ka, ja ātri paceļ ēdienu no grīdas, tad to tomēr var ēst. Uzskata, ka šo noteikumu izdomāja šefpavāre un kulinārijas šova vadītāja Džūlija Čailda no Amerikas. Reiz viņai uz grīdas nokrita gaļas gabals un viņa pateica, ja neviens to neredzēja, tad ciemiņi neiedomāsies.

Tas, protams, ir skaists stāsts, bet ne visai patiess. Īstenībā tā bija pankūka, kas nokrita uz plīts nevis uz grīdas. Taču mīts tika izdomāts un tagad par to zin daudzi. Tas pats arī par piecu sekunžu noteikumu. Bet vai tas ir patiess?

2003. gadā Harvārdas universitātes studente veica pētījumu, lai pārbaudītu piecu sekunžu noteikumu. Viņa intervēja vairākus simtus cilvēkus, lai uzzinātu viņu viedokli. Pētījuma rezultāti parādīja, ka 70% sievietes un 50% vīrieši uzskata, ka ātri paceltu ēdienu var ēst.

Šie cilvēki bija pārliecināti, ka šo 5 sekunžu laikā kaitīgās baktērijas nepaspēj `aizskriet` līdz ēdienam. Tika noskaidrots, ka cilvēki biežāk paceļ saldumus un cepumus nekā kāpostus. Tomēr pētījuma mērķis nebija tāds, lai uzzinātu cilvēku viedokli, bet noskaidrot, vai šis noteikums tiešām darbojas.

Studente un viņas kolēģi paņēma paraugus no universitātes grīdām, kafejnīcas un laboratorijas. Analīzes parādīja, ka grīdas ir pietiekoši tīras un nesatur kaitīgās baktērijas.

Tas nozīmē, ka nav svarīgi, cik ilgi ēdiens atradīsies uz grīdas, tas nebūs kaitīgs, ja reiz grīda ir tīra. Ja nu vienīgi pie tā pielips netīrumi, kas pats par sevi ne visai uzlabo apetīti.

Tomēr tie ir rezultāti, kurus parādīja testi ar tīru grīdu. Pētnieki neapstājās un gāja tālāk. Viņi nolēma veikt citu eksperimentu: uz grīdas izkaisīja nedaudz zarnu nūjiņas baktērijas. Tad tur nolika ēdienu. Uz ēdiena baktērijas atrada pat pēc dažām sekundēm. Tā noteikums tika atspēkots.

Tika veikti arī pētījumi, lai uzzinātu, cik daudz baktēriju nokļūst 5 sekunžu laikā un vai ir atšķirība ar to, kurš atradās uz grīdas dažas minūtes. Un atkal uz grīdas novietoja baktērijas, uz kurām uzlika ēdienu.

Zinātnieki eksperimentēja, noliekot uz grīdas maizi uz 5, 30 un 60 sekundēm. Tika noskaidrots, ka baktēriju daudzums uz ēdiena nav atkarīgs no tā, cik ilgi tas atradies uz grīdas.

Bet tas nav viss, ko zinātnieki noskaidroja eksperimenta gaitā. Izrādījās, ka virsmai arī ir nozīme. Piemēram, paklājs ēdienam nodeva mazāk baktēriju nekā flīzes un koks. Tā ka pēc būtības nav svarīgi, cik ilgi ēdiens atradās uz grīdas, daudz svarīgāka ir pašas virsmas tīrība. Tāpēc 5 sekunžu noteikums nedarbojas.

Protams, ļoti svarīgi arī tas, kur tieši atrodas tā grīda, uz kuras nokrīt ēdiens. Ja tā ir tava personīgā māja, tad tu pats vari spriest par tās tīrību. Bet, ja tā ir sabiedriska vieta, tad to labāk ar rokām neaiztikt, jo tu taču nezini, kādas baktērijas tur mīt.

Тātad, vai var ēst ēdienu, kurš nokritis uz grīdas? Viennozīmīgi ir grūti pateikt, tas ir tas pats kā spēlēt krievu ruleti. Ja baktēriju uz grīdas nav, tad ēdienam atrodoties uz tās dažas minūtes, nekas briesmīgs nenotiks. Tomēr, ja tur ir kaitīgas baktērijas, tad ēdiens būs sabojāts uzreiz.

Pietiekoši tikai 0,1% baktēriju, lai cilvēks saslimtu, kaut arī tāda iespēja, ka baktērijas atrodas uz virsmas, ļoti maza. Daudz vairāk mēs riskējam, kad ēdam termiski neapstrādātu pārtiku vai nemazgājam rokas. Tā ka jāizlemj pašam.

Un protams, tev var paveikties un tā iekārotā sviestmaize nenodarīs nekādu ļaunumu, ja nu vienīgi pieliks klāt liekas kalorijas. Tomēr pētījumi un veselais saprāts saka, ka labāk neriskēt. Sargi sevi!

Bet ko tu domā par nokritušu ēdienu? Vai var ņemt ēdienu no grīdas? Padalies ar viedokli komentāros.