Kas ir sieviešu identifikācija? Ir vērts lasīt!

Advertisement
Advertisement

Ja mēs neļaujam sev justies un izskatīties kā pieaugušai sievietei, tad mēs nolemjam zem seksualitātes saskatīt tikai jaunību ar spēju pavedināt.

 

Man bija 19 gadi, kad kopā ar vīrs skatījāmies filmu `Sievietes identifikācija`. Tik daudz nepazīstama sasprindzinājuma bija skatoties seksa ainas - viņas elšana, vaidēšana, pirkstu laizīšana, un es tad nesapratu, kāda viņa ir un ko jūt. Es nepratu tāda būt un tā just, raksta Jūlija. Es tad nesapratu, ka šajā brīdī viņa bija kā dzīvnieks, bez nekāda kinematogrāfiska skaistuma. Par šo filmu es neko vairāk neatceros, izņemot šo dīvaino sajūtu.

 

Sieviešu identifikācija

 

Vēlāk, kļūstot nedaudz pieredzējušākai, es iemācījos būt klāt seksa laikā pilnīgi. Bet tās sajūtas nebija. Tur, filmā, es pamanīju to, ko man netika teikuši, kad mani audzināja. Apkrāpšanas sajūta, vilinājums un skaudība – šādas sajūtas mani mocīja filmas laikā. Es zināju, kādai jābūt meitenei. Bet es nezināju, kāda var būt sieviete.

 

Mana dzīve izveidojās tāda, ka, pateicoties manam vīram, maniem vīriešiem un dažām dzīves ceļā iepazītām vecākām sievietēm, es zinu, kādas bagātības ir pieaugušai sievietei, ja viņa neuzskata par pienākumu vienmēr būt nedaudz mazai meitenei.

Raksta turpinājums
Parasti pieaugušas sievietes uzskata, ka viņu galvenais uzdevums - saglabāt to, kas ir, un pretoties šai pieaugšanai, , uzskatot to par gaidāmo novecošanos. Var redzēt šīs ”meitenes”, četrdesmit vai piecdesmit gadu vecumā, kuras izlaidušas visbrīnišķīgāko laiku sievietes dzīvē – pieaugusi sieviete.

Neprotot būt pieaugušas sievietes, un nezinot, kas veido šo briedumu, tās paslīd garām savai pašcieņai un zināšanām par sevi un citiem, - atpakaļ uz rotaļīgumu, seksualitāti un ko viņas uzskata par ”dzīvu raksturu”, kas, četrdesmit piecu gadu vecumā bieži izskatās kā seksuāla nopūta biznesa telefona sarunu laikā un klīrīgums.

Ja mēs neļaujam sev justies kā pieaugušai sievietei, izskatīties kā pieaugušai - tad mēs sevi nolemjam zem seksualitātes saskatīt tikai jaunības spēju pavedināt. Tajā pašā laikā atsakoties no pieaugušas sievietes seksualitātes, kas ir pilna un ”izskatās” savādāk: tās ir pilnīgas zināšanas par sevi un savām vēlmēm, kā arī zināšanas par to, kā veidotas šīs vēlmes vīriešiem, un ko vērta ir katra no tām.
Sievietes, kas tieši no jaunības nonāks vecumā, noteikti izlaidīs brieduma periodu, jo viņas baidās no vecuma.
Sieviete, kas atsakās atzīt sevi kā sievieti, turpina sevi saukt par ”meiteni” , viņa dažreiz saglabā pusaudžu mīmiku, bērna balsi, vēlas kļūt par “meitiņām” saviem partneriem, draugiem un darba devējiem; tāda sieviete nav spējīga uz pilnvērtīgu pieaugušo partnerību, un pat pilnvērtīgu sieviešu draudzību, jo šo sieviešu draudzībā daudz spēka, skaidrības, atbalsta un smieklu; un ne tikai ”parunāsim par puišiem”.

Otra galējība - ir tad, kad sieviete uzreiz no meitenes pāriet mātes lomā, adoptējot visus un katru, un neredzot vīriešus, kas redz viņu kā pievilcīgu sievieti. ”Man jau ir četrdesmit, un viņam ir trīsdesmit, es drīzāk varētu būt viņa māte. - Ko tu melo! ”Nu labi, es neesmu māte, bet es jūtos šādi.”

Domājot par to, kāpēc tā noticis, es varētu īsumā minēt jaunību kā preci valstī (eidžisms), un nespēju attīstīties un ziedēt kā pieaugušai sievietei:
kara laikā jūs nezustu tikai tad, ja jūs kāds aiztstāvētu - kā meiteni;
vai arī tu varētu aizstāvēt - kā lieliska māte;
bet pieaugusi sieviete ir sarežģītāka, un viņas ziedēšanai un skaistumam dēļ ir nepieciešami noteikti apstākļi.
Slepeni dārzi, sava teritorija, pieauguši bērni un īstenoti projekti, īpašas rūpes par savu ķermeni un tā skaistumu, un galvenais - komforts, garīgais un fiziskais, personiskās attiecības kā viens no priekiem, bet ne dzīves noteicējs, pietiekami daudz naudas, varas, kad jūs pati varat pieņemt lēmumus, cieņa, kas iztaisno muguru, mentorings, ja ir audzēkņi un audzēknes, spēja savaldzināt vīrieti, kad jūs vēlaties, un spēju nedarīt to katrā gadījumā; īpaša attieksme pret jaunām skaistām meitenēm, jo svarīgi ir apbrīnot bez nožēlas; izmēģināt citas attiecības ar vīru, ar jaunākiem vīriešiem, ar vecākiem.

Pieaugusi sieviete neizliekas par meiteni, neslēpjas aiz mātes stāvokļa, viņai ir ķermenis, un viņa ar to draudzējas, lai kāds tas ir. Viņa var dot daudz un daudz arī prasīt. Viņa daudz zina par asinīm, sāpēm, skumjām, nodevību, brūcēm un asarām; tikpat daudz viņa zina par mīlestību, seksu, smiekliem, apskāvieniem, sirsnību, pateicību un prieku.

Pieaugusi sieviete ir kā auglīgs dārzs, ap to visi sanāk un virmo dzīve, pie tā ceļ māju, pie viņas kājām viļņojas jūra, viņu apskauj viņas mīļie un viņa apskauj. Viņa sevi atzīst par pieaugušu sievieti, un vairs nebaidās no vārda ”sieviete”.

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Nākamais raksts

Advertisement

Jaunākie komentāri

0 0 Aizvakar 20:11Nikolajs
Atbilst diezgan precīzi.
0 0 19:34 10.11ARMANDS
Un kur tu dzīvo
0 0 19:33 10.11ARMANDS
Iedosi savu numuru
Advertisement

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Kontakti | Noteikumi | Par sīkdatnēm | Pasaule caur vārdiem | Ceļotājs, kurš gandrīz ceļo | © Torno.lv 2012 - 2024