11 uzskati, kas pieņemami narcisiem un absurdi veseliem cilvēkiem

* ”Es esmu labākais. Jums mani ir atbilstoši jānovērtē! Es nekad neesmu sastapis kādu, kurš būtu spējīgs ar mani konkurēt. Es patiešām esmu lielisks cilvēks un esmu pelnījis augstāko atzinības pakāpi”
* ”Es nezinu nevienu, kuram es nepatiktu”.
* ”Jums ir jābūt pacietīgiem ar mani. Tas ir normāli. Tik pat normāli, kā es nebūšu pacietīgs pret jums”.
* ”Jums ir nepieciešama mana palīdzība!”
* ”Man nav jāievēro noteikumi. Noteikumus ievēro parasti cilvēki, bet es esmu īpašs”.
* ”Mēs neesam vienlīdzīgi. Lai cik tas skumji nebūtu, jūs nekad nebūsiet tik pat labi kā es vai labāki.”
* ”Es negribu būt jūsu vietā. Iespējams es jums šķietu iedomīgs un augstprātīgs. Es vienkārši negribu būt kā jūs - vienkārši ļautiņi.”

* ”Man nav jāatvainojas. Bet uz jums tas neattiecas: ja jūs esat kļūdījušies, gaidīšu no jums atvainošanos”.
* ”Man ir tiesības jūs kritizēt. Jums mani - nē. Mana kritika jums ir jāpieņem mierīgi, bet jūsu kritiku es nekad jums nepiedošu un atradīšu veidu kā jums atriebties”.
* ”Es neesmu manipulators. Visam vienkārši ir jābūt tā, kā es to gribu. Ja ”pa manam” nav jums ērti, tas neko nemaina. Tas nenozīmē, ka es jums ko uzspiežu, - tā vienkārši ir norma”.
* ”Jums ir jābūt man pateicīgiem. Es zinu, ka jūs esat pateicīgi par to, ka es esmu. Es to zinu, bet neaizmirstiet man par to teikt”.

Pēc bijušā FIB aģenta uzskatiem, šie apgalvojumi ir narcisa domāšanas pamatā. Visticamāk, normālam cilvēkam būs ļoti grūti pieņemt, ka kādam tie ir neapstrīdama patiesība, bet tas patiešām tā ir.

Kas ir narcis?

Cilvēks bez pašcieņas. ”Persona, kuras identitāte ir organizēta, lai saglabātu pašcieņu, iegūstot apstiprinājumu no ārpuses”, - to formulē psihologi. Detalizēts un populārs apraksts ir Nensijas Maks - Viljamsas mācību grāmatā ”Psihoanalītiskā diagnostika: personības struktūras izpratne klīniskajā procesā”.

Galvenā narcisa problēma nav tajā, ka viņš sevi uzskata par vislabāko pasaulē, bet tajā, ka viņš patoloģiski nespēj sevi novērtēt ”vakuumā”, neatkarīgi no apkārtējās pasaules.

Tā ir ievainojama pozīcija, tādēļ narcisa psihe strādā pašaizsardzības režīmā. Pašaizsardzība provocē dīvainu, dažreiz biedējošu uzvedību:

* skaudību;
* pilnīga emocionāla nepieejamība - empātijas mehānisma trūkums;
* pārvērtēt savas spējas un talantus;
* vēlmi izmantot citus cilvēkus un manipulēt;
* ignorēt savus trūkumus;
* nespēja jautāt un kauna sajūta, kad kāds palīdz;
* asa reakcija uz kritiku no ārpuses, paškritikas trūkums.

Viss tas ir virzīts uz vienu - saglabāt pašapmānu, kas nozīmē palikt komforta zonā, kur narcisa psihe atrodas drošībā.

Kā cilvēki kļūst par narcisiem?

Par narcisiem izaug bērni, kuru vecāki piespieda viņus nodarboties ar to, kas pašiem savulaik nav izdevies, un stipri par to slavēja. Ziniet, klasisks stāsts: mamma bērnībā sapņoja kļūt par balerīnu, bet neizdevās, tādēļ ”Meitiņ, eju, redz kāda tu man gudriniece esi”.

Patiesā bērna personība tiek apspiesta ar virspusējiem sasniegumiem. Bērns šādā veidā neiepazīst sevi, viņa pamati zem kājām sastāv tikai no virspusēji sasniegumi. Tā par bērnību un narcismu raksta Alise Millere grāmatā ”Apdāvinātā bērna drāma”.

Vai narcisms ir bīstama psiholoģiska novirze?

Pastāv 3 narcisma tipi:

* Narcistisks personības traucējums (dažāda apjoma sarežģītība). To konstatē un novēro psihoterapeiti, un tā ir garīga slimība.
* Narcistisks raksturs - patiesībā, tas ir tas pats iepriekš aprakstītais, tikai vājā formā. Problēmas ar pašnovērtējumu un komunikāciju, bet ne klīniskas.
* Narcistiska reakcija - īslaicīga vesela cilvēka reakcija uz situāciju, kur viņa EGO ievainoja. Pašvērtējuma aizsardzība. Tā ir pilnīgi normāla un noderīga lieta.

Tātad, bīstams ir tieši pirmais gadījums. Nopietnā formā no tā cieš aptuveni 1% no zemeslodes iedzīvotājiem, un tieši par tiem Džo Navaro runā kā par patoloģiskas psihopātijas gadījumiem. Kā arī mazāk kategoriski psihologi arī piekrīt, ka kontaktēšanās ar narcisiem ir bīstama (nenositīs, bet ”zemē gan iemīs”), izdarīt ar tiem neko nevar, labākā izeja - mukt prom. Gandrīz nekad neārstējas.

Kā uzvesties ar šādiem cilvēkiem?

Tikt galā ar narcisu nozīmēt pārvarēt paša kaunu. Ja jūs pamanāt, ka jūs visu laiku velk pie cilvēkiem, kuriem blakus jūs jūtaties īpašs, jūs bēgat no savas kauna sajūtas un maznozīmības sajūtu, raksta psihologs Džozefs Burgo savā grāmatā ”Sargieties, narciss! Kā rīkoties ar šiem narcistiskajiem tipiem. ”

Pastāv dažādas tehnoloģijas, kā izveidot attiecības ar narcisu - kolēģi, narcisu - mīļoto, narcisu - vecāku un tamlīdzīgiem. Nākamos aspektus, kā kontaktēties ar narcisiem sīki izstāstīs psihologs Raijans Niemecs savos rakstos.

* Ņemiet vērā, ka narciss fiziski nav spējīgs uz līdzjūtību.

Viņš neizprot jūsu emocijas (ne labas, ne sliktas), un vienīgais, ko viņam izsauks jūsu asaras (ja nu pēkšņi) - nicinājumu vai apjukumu.

Kontaktējaties ar narcisu tikai no loģikas pozīcijas, visas emocijas atstājiet komunicējot ar citiem cilvēkiem.

* Komunicējot ar jebkuru narcisu galvenais - ieslēgt prātu uz pilnu jaudu un atcerēties, visas jocīgās emocijas, ko jūs izjūtat - slimā sarunas biedra stāvokļa rezultāts. Jūsu uzdevums - neļauties tā postošajai ietekmei. Kā? Nemitīgi sev atgādiniet, ka jūs - esat jūs, un jūsu sarunas biedrs nevar ietekmēt jūsu iekšējo stāvokli.

Vai jums ir pieredze komunikācijā ar narcisiem?