1. Nacistu bērnu fabrikas

Fotogrāfijā ir redzama maza bērna kristīšanas ceremonija. Šis bērns bija radīts āriešu selekcijas ceļā. Ceremonijas laikā viens no SSiešiem tur virs mazuļa dunci, bet jaunizceptā mamma dod uzticības zvērestu nacistiem. Ir svarīgi atzīmēt, ka šis mazulis bija viens no desmitiem tūkstošu bērnu, kas ņēma dalību projektā "Lebensborn", tomēr ne visi bērni dzima šajā bērnu fabrikā. Atsevišķus bērnus arī nozaga un fabrikā audzināja.

Nacisti uzskatīja, ka Āriešu ar blondiem matiem un zilām acīm pasaulē ir maz. Tāpēc tika pieņemts lēmums, starp citu to pieņēma cilvēki, kas atbildīgi par holokaustu, par projekta īstenošanu "Lebensborn", kas atbalstīja tīrasiņu Āriešu piedzimšanu un kuriem nākotnē vajadzēs papildināt nacistu rindas. Bērnus izmitināt bija paredzēts skaistās mājās, kuras bija piesavinātas pēc ebreju masu iznīcināšanas, bet sākās viss ar to, ka pēc Eiropas okupācijas SSiešu vidū aktīvi bija atbalstītas jauktās laulības ar vietējiem iedzīvotājiem. Galvenās nordiešu rases pārstāvju skaits auga. Neprecētas sievietes, kuras bija stāvoklī, programmas ietvaros izvietoja mājās ar visām ērtībām, kur viņas dzemdēja un audzināja savus bērnus. Pateicoties šādām rūpēm, kara laikā izdevās izaudzināt 16 000 - 20 000 bērnu, bet kā gala rezultātā izrādījās, skaits bija nepietiekams un tika nolemts rīkoties savādāk.

Fašisti sāka ar spēku atņemt mātēm bērnus, kuriem bija vajadzīgā matu un acu krāsa, daudzi no piesavinātajiem bērniem bija bāreņi. Protams, gaišā ādas krāsa un vecāku trūkums nav attaisnojums nacistu darbībām, tomēr smagajos kara apstākļos bērniem bija ēdiens un jumts virs galvas. Atsevišķi vecāki atdeva savus bērnus, lai paši nenokļūtu gāzes kamerās, jo tos bērnus, kas maksimāli līdzinājās norādītajiem parametriem, atņēma uzreiz. Netika veiktas nekādas ģenētiskās ekspertīzes un bērnus atlasīja pamatoties uz vizuālo informāciju atlasītos iekļāva programmā, vai arī tie tika nosūtīti uz kādu vācu ģimeni.

Tos, kas nederēja, nogalināja gāzes kamerās. Poļi stāsta, ka šīs programmas dēļ valsts zaudēja aptuveni 20 000 bērnu. Precīzu skaitu diez vai izdosies uzzināt, jo daudzi bērni veiksmīgi adaptējās vācu ģimenēs.

2. Ungāru nāves eņģeļi

Nedomājiet, ka tikai fašisti rīkojās zvērīgi kara laikā. Perverso kara briesmu pjedestālu ar viņiem dala vienkāršas ungāru sievietes. Izrādās, lai izdarītu noziegumus, nav obligāti jādien armijā. Šīs jaukās mājas frontes sargātājas, apvienojot savus spēkus, aizsūtīja viņsaulē gandrīz 300 cilvēkus. Tas viss sākās 1.Pasaules Kara laikā. Tieši tad daudzas sievietes, kas dzīvoja ciemā Nagireva un kuru vīri bija aizgājuši uz fronti, sāka aktīvi interesēties par netālu izvietojušos sabiedroto, bruņoto spēku karagūstekņiem. Sievietēm patika tāda veida intrigas un karagūstekņiem acīmredzot arī, bet, kad viņu vīri sāka atgriezties no kara, notika kaut kas nenormāls - viens pēc otra kara vīri mira, tādēļ ciemats tika nosaukts par slepkavību rajonu. Slepkavības sākās 1911. gadā, tieši tad ciematā parādījās vecmāte vārdā Puzekas. Pēc tam kad kareivji sāka atgriezties no kara, vecmāte piedāvāja sievām vārīt lipīgu papīru, kas domāts mušu iznīcināšanai, lai iegūtu arsēnu un pēc tam to liktu ēdienos.

Tādējādi viņas varēja izdarīt milzīgu slepkavību skaitu, bet sievietes palika nesodītas tikai tāpēc, ka ciemata valstsvīrs bija ciemata pārvaldnieks, un visās nāves apliecībās viņš rakstīja "nav nogalināts" . Paņēmiens ieguva tik lielu popularitāti, ka praktiski jebkura pat vissīkākā problēma tika atrisināta ar arsēna zupas palīdzību. Kad kaimiņu iedzīvotāji beidzot saprata, kas ir noticis, 50 noziedznieces bija jau nogalinājušas 300 cilvēkus, tajā skaitā nevajadzīgus vīrus, mīļākos, vecākus, bērnus, radiniekus un kaimiņus.

3. Cilvēka ķermeņa daļas kā trofeja

Kara laikā daudzas valstis starp saviem kareivjiem propagandēja un iegalvoja, ka pretinieks nav cilvēks. Šajā plānā izcēlās arī ASV karavīri, uz kuru psihi iedarbojās ļoti aktīvi. Starp viņiem tika izplatītas tā sauktās "Mednieku licences". Viena no tām skanēja tā: "Medību sezona uz japāņiem ir atklāta; ierobežojumu nav; mednieki saņem atalgojumu; bez maksas munīcija un ekipējums. Stājieties ASV jūras kājnieku rindās."

Tāpēc nekā brīnumaina nav tajā, ka amerikāņu kareivji Guadalcanal cīņas laikā nogrieza viņiem ausis un glabāja kā suvenīrus. Bez tam, no nogalināto zobiem gatavoja krelles, bet viņu galvaskausi bija sūtīti mājās kā atmiņu dāvana, bet ausis bieži nēsāja kaklā vai pie jostas. 1942. gadā problēma kļuva tik izplatīta, ka komandieris bija spiests izdot likumu, kurš aizliedza piesavināties pretinieku ķermeņa daļas kā trofejas, bet pasākumi bija aizkavējušies, jo kareivji pilnībā bija apguvuši galvaskausu attīrīšanas un sadalīšanas tehnoloģiju.

Kareivji ļoti mīlēja ar tiem fotografēties un šī aizraušanās stingri iesakņojās. Pat Rūzvelts bija spiests atteikties no dāvinātā naža, kurš tika izgatavots no japāņa kaula. Likās, ka visa valsts ir sajukusi prātā, gaisma tuneļa galā parādījās pēc nosodošas avīze "Live" lasītāju reakcijas, kuriem publicētās fotogrāfijas izraisīja sašutumu un riebumu. Tāda pati bija japāņu reakcija.

4. Irma Grēze - cilvēks - hiēna

Kas tāds var notikt koncentrācijas nometnē. Irma Grēze bija nacistu uzraudze, kura guva seksuālu baudu, redzot cilvēku spīdzināšanu. Pēc ārējiem rādītājiem Irma bija Āriešu pusaudzes ideāls, jo lieliski atbilda noteiktajiem skaistuma standartiem - fiziski stipra un ideoloģiski sagatavota.

Iekšēji tas bija cilvēks - bumba ar laika degli. Tā ir Irma bez savas atribūtikas, tomēr viņa gandrīz vienmēr staigāja ar steku kurš bija infrustrēts ar dārgakmeņiem, ar pistoli un vairākiem izsalkušiem suņiem, kuri bija gatavi izpildīt jebkuru viņas pavēli.

Šī sieviete varēja izšaut uz jebkuru cilvēku vienkārša untuma dēļ, gūstekņus pātagoja un sita ar kājām, no tā viņa ļoti uzbudinājās. Irma ļoti mīlēja savu darbu, viņa saņēma neticamu fizisku apmierinājumu pletnējot ieslodzīto sieviešu krūtis līdz asinīm, rētas iekaisa un kā likums bija nepieciešama ķirurģiskās iejaukšanās, kas notika bez anestēzijas. Viņa vienmēr bija operāciju zālē, jo vislielāko baudu viņa guva operāciju laikā. Viņai bija tikai 22 gadi, kad viņa tika sodīta un pakārta.

5. Gadījums uz japāņu salas

Vienā no Otrā pasaules kara kaujām virs Japānas salas Čiči- Džima, tika notriekti deviņi amerikāņu lidotāji. Vienu uzņēma zemūdens laiva “Finback”, pārējie nokļuva gūstā.

Zināms, ka visi gūstekņi tika nogalināti ar samuraju zobenu. Pēc kara likumiem tas nav nekas neparasts. Bet tas, kas notika vēlāk, nav izprotams un nav cilvēka rīcības cienīgs. Stāsta, ka pēc nāves soda, japāņu kareivji un virsnieki nolēma sarīkot ballīti. Bet pašā vakara kulminācijā beidzās uzkodas. Tad viens no virsniekiem lika atnest mazliet “Kimo” no svaigā kapa.

“Kimo” nozīmē aknas. Pavēle bija izpildīta un ceptas aknas ieņēma savu vietu uz svētku galda starp citiem ēdieniem.

Vērts pieminēt vienu izglābtu pilotu, kuru izglāba zemūdens laiva. To vadīja Džordžs Bušs vecākais.

Tas bija tikai sākums. Lai izceltos, Jūras kara flotes virsnieki sāka nogalēt savus amerikāņu gūstekņus un pasniegt tos galdā! Un tas vēl nav viss. Dažus karagūstekņus noslepkavoja pēc tam, kā viņi tika pasniegti galdā. Viņiem dzīviem esot nogrieza ekstremitātes un uzreiz tās apēda, jo uz salas nebija ledusskapju, kuros varēja glabāt gaļu.