Dienu pirms tam, māte ar meitu runāja par attieksmi pret vecākiem cilvēkiem, par to, ka viņiem vajag palīdzēt un rūpēties par viņiem. Tara bija ļoti apmierināta, ka viņas mazulīte jau ir kā pieaugusi.

Par šo viņa uzrakstīja Today Parenting lapā: "Dienu pirms manas meitas dzimšanas dienas, mums bija lieliska saruna. Viņa teica, ka mīl padzīvojušus cilvēkus tāpēc, ka viņiem ir maiga āda un viņai ir maiga āda; viņi staigā lēni un viņa staigā lēnu. Viņa zina, ka viņi drīz nomirs, tāpēc viņus ir stipri, stipri jāmīl."

Noras dzimšanas dienā, viņa ar māti devās uz veikalu pēc kūkas. Mamma uz neilgu brīdi novērsās, bet atgriezusies ieraudzīja, ka viņas meita māj kādam padzīvojušam vīrietim.

"Sveiks,vecais! Man šodien ir dzimšanas diena!"- viņa kliedza. Tarai uzreiz palika kauns par savu meitu.

Tikko kā viņa grasījās atvainoties un pārmest meitai, vīrietis pats pie viņiem piegāja. Tas, kas notika tālāk, apgrieza ar kājām gaisā visu triju dzīves...

Padzīvojušais vīrietis teica: "Nu sveika mazā lēdija. Un cik tad tev šodien paliek?" Viņi vēl nedaudz parunāja, vectēvs apsveica mazo un atvadījās.

Bet meitene pie tā neapstājās. Viņa gribēja nofotografēties ar večuku. Tara pie viņa piegāja un pajautāja par to.

"Foto? Ar mani?"- patiesi pārsteigts vīrietis. "Jā, kungs. Par godu manai dzimšanas dienai!"- lūdzoši uz viņu skatījās Nora.

Tara paņēma telefonu un nofotografēja vectēvu ar mazulīti. Viņas meita glaudīja vecā vīra krunkaino roku un noskūpstīja plaukstas daļu.

Sieviete pajautāja kā viņu sauc. Vecais lūdza sevi saukt par Denu.

Tara pateicās vīrietim par dažām brīnišķīgām, ar viņiem kopā pavadītām minūtēm.

"Nē, Jums paldies. Šis bija labākais laiks kāds nav bijis ilgu laiku. Jūs padarījāt mani tik laimīgu, miss Nora!"- viņš atbildēja.

Tara bija tik iespaidota, ka uzrakstīja šo stāstu Facebook.

Vēlāk viņa saņēma negaidītu ziņu no vietējā iedzīvotāja. Viņš pastāstīja, ka mistera Dena sieva nomira pirms pāris mēnešiem un ka viņš ir ļoti vientuļš. Tara palūdza viņai iedot vīrieša telefona numuru un pazvanīja pēc pāris dienām.

"Mēs ieradāmies ciemos mazā, mājīgā mistera Dena mājā, kur katrs stūrītis atgādināja par viņa nesen aizgājušo sievu. Viņš sagatavoja bērnu galdu, tīru papīru un zīmuļus Norai. Misters Dens mazajai jautāja, vai viņa var uzzīmēt pāris zīmējumus, kurus piekārt pie ledusskapja. Nora ar prieku piekrita!"- stāsta Tara

Ciemos viņi pavadīja trīs stundas. Misters Dens ļoti pacietīgi klausījās runājošo Noru.

"Kad mēs izgājām pagalmā, viņš nogrieza skaistu sarkanu rozi manai meitai"- raksta Tara

Nora nepārtraukti jautā, kā iet misteram Denam. Viņš par viņu arī neaizmirst. Vīrietis atzinās, ka beidzot var mierīgi gulēt pēc sievas nāves.

"Šos divus brīnišķīgos cilvēkus šķir septiņdesmit divi gadi. Bet kaut kādā neizprotamā veidā, viņi kļuva ļoti tuvi,"- raksta Tara.

Dažreiz vienkārša saruna ar svešinieku var pārvērst visu dzīvi.

Nav pārsteigums, ka šis notikums lika just līdzi cilvēkiem visā pasaulē. Padalies arī tu ar šo silto stāstu ar saviem draugiem!