Iedomājieties seno cilvēku: ja viņš pastāvīgi domātu par skaistumu, kas viņu ieskauj, tad drīz vien kļūtu par upuri kādam plēsoņam. Tāpēc viņam bija jādomā par to pašu plēsoņu, par to, kā ar to tikt galā, un tā tālāk. Tieši tāds pats mehānisms darbojas arī mūsdienu cilvēkiem: atceroties neērtus (uzskatiet, bīstamus gadījumus) dzīves momentus, mēs pievēršam uzmanību tiem un no tiem mācāmies. Tas palīdz izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē vai ar cieņu iziet no tām.

Ja pievēršat uzmanību domām, kuras jūs nomāc, jūs varat nedaudz vairāk izprast sevi. Piemēram, ar jums notika kaut kādas nepatikšanas darbā un doma jūs neatstāj - droši vien tas nozīmē, ka profesionāla darbība jums ļoti rūp. Ja neviļus domājat par kaut kādu neveiklību, ko izdarījāt draugu kompānijā, jūs droši vien raizējaties par to, ka cilvēki var jūs nepieņemt.

Šāda pesimistiska domāšana tiek saukta par smadzeņu aizspriedumiem pret negatīviem notikumiem. Jēga ir tāda, ka neveiksme ir spējīga mums iemācīt vairāk nekā panākumi. Katrā ziņā tālajos laikos tā arī bija, bet tagad, kā tiek uzskatīts, tas sagādā vairāk kaitējuma nekā labumu.

Šis domāšanas process tiek pastiprināts, ja jums nav brīva laika dienas laikā. Piemēram, tie ir jaunie vecāki. Viņiem nav liekas minūtes vārda tiešā nozīmē, lai domātu par to, kas notiek dzīvē, un pirms miega smadzenes “uztver momentu” un burtiski jūs satriec ar dažādo domu un atmiņu pārpilnību. Tas ir pilnīgi normāli. Bet, ja vakarā jūs traucē negatīvo domu pārpilnība, tad ir jāmēģina atrast laiku, lai atslābinātos, un naktī būs nedaudz vieglāk.

Atceroties slikto pirms gulētiešanas normāli, bet dažiem cilvēkiem tas var būt pārāk traumatiski.

Problēma parasti ir nevis domas, bet gan cilvēka reakcija uz tām. Kāds atpazīst negatīvos tēlus, bet ātri tos aizmirst un virzās tālāk. Bet citi ieciklējas, un viņiem nāk prātā vienas un tās pašas domas. Pēdējā gadījumā runa jau ir par zināmu patoloģiju, ar kuru jācīnās.

Riska grupā nonāk cilvēki ar miega traucējumiem, posttraumatiskiem traucējumiem un psihiskām problēmām (depresija, paaugstināta trauksme un tā tālāk). Daudzi no viņiem cenšas apspiest negatīvās domas. Diemžēl tas nestrādā, bet izraisa tieši pretēju efektu: netīšām atmiņu par dažādām nepatikšanām kļūst vēl vairāk.

Lai neiekļūtu šo cilvēku skaitā, ir jāpārtrauc mijiedarboties ar negatīvajām domām, atceroties kaut ko sliktu vai apkaunojošu – uzreiz padomājiet par citu. Nepievēsiet tām uzmanību, neanalizējiet savu uzvedību situācijā, kurai ir bijusi vieta pirms dažiem gadiem, - vienkārši ejiet garām.

Jo sliktāk jūs guļat, jo vairāk šādu domu jums būs.

Vienā universitātē veica eksperimentu ar 100 studentiem: centās noteikt atkarību starp miega kvalitāti un atkārtotām negatīvām domām. Un, jo mazāk cilvēks guļ, jo vairāk šādu domu pie viņa nāk. Tiesa, te ir neliela problēma: zinātnieki tā arī nevarēja saprast, vai slikts sapnis noved pie satraucošām domām, vai arī satraucošas domas noved pie slikta miega. Lai nu kā, pastāv atkarība starp šīm divām lietām.

Turklāt zināms, ka miega trūkums pastiprina cilvēka emocionālās reakcijas, īpaši uz negatīvo kairinājumu. Ja jūs regulāri neaizmiegat, saikne starp smadzeņu emocionālajiem centriem un to daļu, kas atbild par emociju bremzēšanu, ir vājāka. Jo mazāk jūs guļat, jo aktīvāk reaģējat uz negatīvo. Ja normālā stāvoklī jums rodas iespaids, ka neesat pietiekami daudz un aktīvi strādājat, tad bezmiega apstākļos varat burtiski uz to koncentrēties.

Jūs varat viegli pārbaudīt, vai jums ir pietiekami daudz miega. Uzlieciet tā, lai no brīža, kad jūs aizmiegat, ir pagājušas tieši 8 stundas. Ja pamodīsieties dažas minūtes pirms tam, kad tas noskanēs, tad guliet nedaudz vairāk, nekā vajag. Ja pamodīsieties pēc modinātāja skaņas un jutīsieties salauzts, nākamreiz pielieciet laiku par 15 minūtēm - dariet tā, līdz sākat pamosties precīzi pēc modinātāja un jutīsiet izgulējies.

Ja šodien ļaut domāt par sliktu, tad rīt šīs domas dubultosies

Ja uz nakti jūs atceraties, ka esat iekļuvuši neveiklā situācijā un jūs to atkārtojāt savā prātā vairākas reizes, tad nākamajā dienā jūs atkal par to padomāsiet. Ideja ir tāda, ka domas, uz kurām mēs koncentrējamies pirms miega, tiek sakrātas atmiņā. Tas var darboties kā laifhaks: lai iemācītos dzejoli, jāmācās to vakarā, nevis no rīta vai dienā.

Ja sliktas domas neļauj jums aizmigt, palīdzēs vienkārši vingrojumi

Attēls.Teksts attēlā: Situācija: -Vajadzētu notievēt... Traukus nenomazgāju...Man nevajadzēja tad tā atbildēt...
Risinājums: Šodien mani satrauc, jo es...

Lai atbrīvotos no negatīvajām domām pirms miega, var koncentrēties uz taktilām sajūtām. Tam jābūt gandrīz kā meditācijai: izbaudiet, cik mīksts vai raupjš jums ir palags, kā jūsu galva saskaras ar spilvenu un ieslīgst tajā, vai arī vienkārši koncentrējieties uz savu elpošanu.

Ir arī “eksotisks” līdzeklis: ieplānojiet sev laiku domāšanai dienas laikā. Ar 10 vai 15 minūtēm būs gana. Vienkārši apsēdieties un padomājiet par to, kas jūs satrauc. Tas ļaus smadzenēm atbrīvoties no liekas informācijas, un vakarā sliktas domas būs mazāk vai arī tās nebūs vispār.

Vai jūs ātri aizmiegat? Par ko jūs domājat pirms gulētiešanas?