“Bet kas, ja…”

Vai jums tā ir bijis, ka darāt ikdienas darbus un te negaidīti jums galvā rodas jautājums: “Bet kas, ja iesist vīram ar mīklas rulli pa galvu?” Jūs skatāties uz vīru, kurš neko nenojauš un cenšaties aizgaiņāt šīs nenormālās domas. Domājat, ka ir laiks padoties psihiatram un kas tāds notiek tikai ar jums? Nē, īstenībā negaidīta vēlēšanās traumēt tuvāko rodas gandrīz visiem: 84% sievietes un 91% vīrieši atzinās, ka viņiem bija radušās tādas briesmīgas domas.

Ēriks Klingers (Eric Klinger) pierādīja, ka neviens nevar sevi kontrolēt pilnībā. Izmēģinājuma dalībniekiem palūdza pierakstīt savas domas pēc speciālas ierīces signāla. Pēc nedēļas datu apkopojuma izrādījās, ka dienas laikā cilvēkam rodas ap 500 nekontrolējamām fantāzijām. 18% no šīm domām izrādījās nepatīkamas un ļaunas, bet vēl 13% pilnīgi amorālas.

Kur iemesls: Profesors Dēvids Buss (David Buss) tādu dīvainu vēlēšanos izskaidro ar ģenētisku noslieci: mūsu tālie senči bija spiesti nogalināt, lai izdzīvotu. Mūsdienu cilvēka zemapziņā tāds veids nogulsnējies kā problēmas risinājums, kuru izraisījis stress, diktatūra un ierobežojumi.

Ko darīt: Domas par vārmācību nekļūst par aicinājumu rīkoties – pretēji, tās nobloķē scenāriju, kuru rāda fantāzija. Tāda zemapziņas spēle liek cilvēkam izanalizēt situāciju, pirms kaut ko uzsākt. Ja jūs domās izdarīsiet visu, ko vēlaties, tad iedarbosies prefrontālā garoza, kas atbrīvos no šausmīgās apsēstības.

“Uz planētas pārāk daudz cilvēku”

“Zelta miljarda” teorijas atbalstītāji pārliecināti, ka uz mūsu planētas ir pārāk daudz cilvēku. Taču pat cilvēkam, kurš vienmēr bijis labsirdīgs un iecietīgs pret apkārtējiem, var rasties nepatīkamas domas ieraugot to cilvēku, kura kultūra vai ārējais izskats atšķirās no viņa personīgā. Ko gan nozīmē vēlēšanās iznīcināt dažas valstis vai kontinentus?

Kur iemesls: Psihologs Marks Šallers (Mark Schaller) pārliecināts, ka galvenais iemesls – tas ir aizsardzības mehānisms, ko esam mantojuši no priekštečiem, kad baidījās no svešiniekiem un viņu parādīšanās tika uztverta kā draudi. Psiholoģiskās imunitātes mehānisms tiek iedarbināts ne tikai ar rasu atškirību, bet arī ar jebkuru citu: aizspriedumainu attieksmi pret cilvēkiem ar aptaukošanos vai ierobežotām iespējām izraisa cilvēka ievainojamības sajūtu un bailes inficēties ar tā “atšķirību”, kuru viņš redz savā priekšā.

Ko darīt: Par laimi, cilvēki spēj pārvarēt šo iedzimto īpašību. Komunicējot vajag koncentrēties uz cilvēka personību un tad visai drīz jūs pārstāsiet ievērot atšķirību starp jums.

“Cik labi, ka tev nekas nesanāca”

Neviens neslēpj ļaunu prieku, kad dzird jaunumus par augsta ranga cilvēkiem, kuri pieķerti kaut nelielos pārkāpumos. Bet neviens neatzīstās, ka bija priecīgs, kad viņa draugam salauza sirdi vai atbrīvoja no darba.

Kur iemesls: Psihologs Normans Fezers (Norman Feather) daudzus gadus pētīja ļauno prieku un nonāca pie secinājuma, ka par izcilu cilvēku neveiksmēm mēs priecājamies daudz vairāk. Tāpēc, ja jūs uzskatāt savu draugu par veiksmīgāku un labāku it visā, tad jūs izjūtat prieku par viņa krišanu. Lieta tāda, ka tādā brīdī cilvēkam paaugstinās pašvērtējums, kas nevar neizraisīt gandarījuma sajūtu.

Ko darīt: Šeit viss ir atkarīgs no situācijas. Piemēram, ja jūs ziņās dzirdējāt par deputāta dēla arestu par nebeidzamiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem un izjutāt ļaunu prieku, tad tas tikai liecina par iekšēju tieksmi pēc taisnīguma. Bet, ja jūs uzklausījāt draugu un jums radās kauna sajūta, jo jūs nedaudz priecājaties par notikušo, tad padomājiet, kāpēc jūs varētu būt apvainojušies uz viņu. Ja iemeslu nav un jūs pārņem skaudība, tad iedomājieties sevi viņa vietā un padomājiet, kādu palīdzību jūs vēlētos tagad saņemt. Ievirzot savu enerģiju mierīgā gultnē, jūs atbrīvosieties no nepatīkamām domām.

“Kāds murgs… Nepārslēdziet!”

Neskatoties uz sižeta paredzamību, uz loģikas trūkumu galveno varoņu rīcībā, kā arī uz nenogalināmo ļaundari, šausmu filmu skatītāju mazāk nekļūst. Taču maz kurš atzīstās, ka ne mazāku gandarījumu viņš gūst, skatoties kriminālās ziņas vai katastrofas.

Kur iemesls: Profesors Marvins Cukermans (Marvin Zuckerman) apgalvo, ka ir cilvēku tips, kuriem nepieciešamas asas sajūtas. Un kaut kā šausmīga un šokējoša skatīšanās viņiem sniedz visas nepieciešamās emocijas.

Ko darīt: Tieksme uz neveselīgām un šausmīgām lietām var būt pat noderīga. Psihologs Ēriks Vilsons (Eric Wilson) uzskata, ka, kad cilvēks redz citu ciešanas, tas palīdz neitralizēt graujošās emocijas, nenodarot ļaunumu ne sev, ne citiem. Tādos brīžos cilvēki spējīgi sajust paša dzīvības vērtību un izjust prieku no domām, ka ar viņiem un viņu tuviniekiem viss kārtībā.

Kā pieradināt savus iekšējos dēmonus

• Mums mācīja baidīties no personīgām domām un teica, ka tās visas ir materiālas. Bet tam, lai iedraudzētos ar saviem dēmoniem, var izmēģināt radikālas pieņemšanas metodi, kuru bieži praktizē budisti. Rodoties nepatīkamai fantāzijai, nepiešķiriet tai jēgu un to neuztveriet kā aicinājumu darboties.

• Cits veids kā atbrīvoties no uzmācīgām fantāzijām: uzrakstiet tās uz papīra un to izmetiet. Var visu, kas uztrauc, uzrakstīt arī datorā, tikai neturiet failu uz darbavirsmas, bet pāvietojiet uz atkritni.

• Ja iepriekšējie veidi nepalīdzēja, tad jāsaņem drosme un jāpamēģina biedējošās fantāzijas noskatīties līdz galam. Starp citu, pats Karls Jungs ne tikai rakstīja dienasgrāmatu, kuru vēlāk publicēja un kura ieguva nosaukumu “Sarkanā grāmata”, bet arī nebaidījās kontaktēt ar neapzināto. Psihiatrs sarunājās, strīdējās un pat dejoja ar metaforisko sarkano jātnieku.

• Izanalizējiet savu stāvokli un pacentieties atrast nemiera iemeslu. Vēlaties kādu nosist? Padomājiet, kāpēc jūs tagad stresojat. Priecājaties par citu neveiksmēm? Atcerieties par saviem nopelniem un uzvarām un saprotiet, kādus rezultātus jūs gaidāt no sevis.

• Tumšas domas bieži biedē, bet tās nereti kļūst arī par iedvesmas avotu. Cilvēki ar attīstītu iztēli savas dīvainās fantāzijas prot pārvērst par jaunradi. Varbūt, ir vērts pamēģināt uzzīmēt savu šausmīgāko murgu?

Bet jūs uzdrošinātos padalīties ar savām tumšajām domām?