Tomēr psihologi tādas attiecības ģimenē uzskata par lielu nelaimi nākotnē. Jo jebkurā situācijā vecākiem jābūt vecākiem, bet bērnam (nav svarīgi, vecākais vai jaunākais) jābūt bērnam.

Palīdzība bērnu audzināšanā

Kad ģimenēs bija daudz bērnu un vecākiem bija jāstrādā no rītausmas līdz rītausmai, mājas pienākumi tika sadalīti starp visiem. Tā bija nepieciešamība, kas tomēr neattaisno lomu pārvietošanu ģimenē. Un šāds attiecību modelis ir sastopams pat šodien, kad tam nav īpašas vajadzības.

Lielākā daļa mammu un tēvu bez lielas domāšanas uztic jaunāko bērnu audzināšanu vecākajiem. Kas paspēlēsies ar mazuli labāk nekā viņa brāļi un māsas? Tajā pašā laikā reti tiek jautāts mazo auklīšu viedoklis. Bet šādā veidā vecāki vienkārši pārceļ atbildību par jaunāko bērnu vecākajam.

Protams, nav nekas slikts, ja vecāka gadagājuma bērns pastaigā pie mājas ar bērnu ratiņiem vai no bērnudārza izņem brālīti / māsiņu. Tomēr piespiest pirmdzimto pavadīt visu savu brīvo laiku ar jaunākiem bērniem, tas ir vecāku noziegums. Un, lūk, kāpēc.

1. Bērns fiziski nav spējīgs tikt galā ar vecāku pienākumiem.

2. Bērns var nejauši (bet reizēm arī speciāli) nodarīt ļaunu savam ‘aizbilstamajam’, pakļaut briesmām, iesist, pagrūst.

3. Lai kādu pieskatītu kvalitatīvi, ir vajadzīga vēlēšanās vai atlīdzība nevis piespiešana.

4. Bērns nav vainīgs, ka tētis un mamma pagādājuši viņam brālīti vai māsiņu.

5. Тie, kuriem bērnībā lika piеskatīt mazākos radiniekus, pieaugušo dzīvē bieži atsakās no saviem bērniem, uzskatot viņus par nepanesamu nastu.

Psihologi uzskata, ka pirmdzimtais tomēr var sniegt iespējamo palīdzību vecākiem bērnu audzināšanā, bet tikai ar nosacījumu, ka ‘aizbilstamais’ ir vismaz 5 gadus jaunāks par viņu. Šajā gadījumā mammai un tētim ir pienākums kompensēt šo darbu ar kabatas naudu vai citu atlīdzību.

Ja šāda palīdzība tiek uzskatīta par mājas pienākumu un neparedz atlīdzību, tad iepriekš ar bērnu ir jāvienojas par laiku, kad viņš palīdzēs un kad viņš varēs pastaigāties ar draugiem, skatīties multfilmas vai darīt citas interesantas lietas.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka otra bērna parādīšanās ģimenē gandrīz vienmēr ir stress pirmajam bērnam. Vecākais bērns zaudē vismīļākā statusu, viņam tiek mazāk uzmanības, bet prasības - vēl vairāk. Ir vērts pievērst uzmanību tam, lai ģimenē katram būtu pelnītā laimes daļiņa.

Vecākie bērni, vecvecāki un citi radinieki var palīdzēt jaunajiem vecākiem audzināt un attīstīt bērnu, bet ir jāsaprot, ka par bērniem atbildīgi ir vecāki un tikai viņi! Un audzināšanas jomā ir jāsaglabā līdzsvars, lai bērns augtu patstāvīgi un tajā pašā laikā nezaudētu laimīgo bērnību.

Bet ko tu domā par šo tēmu? Vai vecākiem bērniem ir jābūt par jaunāko auklēm? Dalies ar piemēriem no dzīves.