Kaut arī cilvēku, kuri katru svētdienu apmeklē baznīcu, kļūst aizvien mazāk, vairums uzskata sevi ja ne par reliģiozu, tad par ticīgu.
Negribu iedziļināties reliģijas džungļos, lai, nedod Dievs, neaizvainotu dziļi ticīgu cilvēku jūtas, bet šodien nolēmām izvirzīt jautājumu, kurš likās mums interesanti. Starp citu, ne visi redaktori zināja atbildi uz šo jautājumu.
Tātad: kāpēc tomēr pareizticīgie krustās no labās uz kreiso, bet katoļi – no kreisās uz labo?
Nu, lūk, katoļiem līdz 1570. gadam bija atļauts krustīties kā no labās uz kreiso, tā arī no kreisās uz labo. Pēc tam pāvests Pijs V uzstāja, lai tas tiktu darīts no kreisās uz labo un ne savādāk.
Lieta tāda, ka, kad tu pārvieto roku tādā veidā, saskaņā ar kristiešu simboliku, krusta zīme iziet no cilvēka, kurš vēršas pie dieva. Bet pie rokas kustības no labās uz kreiso – iziet no Dieva, kurš svētī cilvēku.
Ievēro: ne velti pareizticīgo un katoļu mācītāji pārkrusta apkārtējo no kreisās uz labo (skatoties no sevis). Tas ir sava veida svētījošs žests.
Cita starpā, kas interesanti, ir tas, ka rokas kustība no kreisās uz labo nozīmē pāreju no grēka uz pestīšanu, tā kā kreisā puse kristietībā asociējas ar velnišķo spēku, bet labā – ar dievišķo. Bet pie krusta zīmes no labās uz kreiso rokas kustība traktējas kā dievišķā uzvara pār velnišķo. Tā, lūk! Ja šis fakts tev bija interesants, tad padalies ar šo rakstu ar draugiem.