Iemesli atbrīvošanai no darba

Mēs noskaidrojām, kādēļ darbadevējiem ir grūtāk piesaistīt jaunos speciālistus. Izrādās, ka atlaišana bez pamatota iemesla vērojama arī tālu aiz mūsu valsts robežām. Mīklainā parādība kļuvusi par nopietnu problēmu un to nopietni apsprieda ikgadējā ekonomikas konferencē ASV.

Britu izdevums The Telegraph veica aptauju, pēc kuras rezultātiem situāciju izskaidroja sekojošā veidā: vairākuma gadījumos atlaišana bez iemesla raksturīga jauniem cilvēkiem, kuri dzimuši laikā no 1980. gada līdz 2002. gadam.

Tie ir tā saucamie milleniāļi vai kā viņus vēl dēvē, paaudze Y, paaudze Next, “tīmekļa” paaudze. Viņi ievēro veselīgu dzīvesveidu, optimistiski noskaņoti, pārliecināti par saviem spēkiem un sludina savu vērtību sistēmu. Noliedz jebkuru autoritāti, atzīst rīcības brīvību un līdztiesību.

Kāpēc problēma kļuva redzama tikai tagad? Lieta tāda, ka uz šodienu milleniāļi sastāda 35% no pasaules darba tirgus. Pēc 10 gadiem šis rādītājs sasniegs 75%.

Saskaņā ar Gellapa intitūta pētījumiem (ASV) 60% milleniāļi bez sirdsapziņas pārmetumiem gatavi pamest darbu jebkurā mirklī, ja viņiem apniks vai tiks izteikts izdevīgāks piedāvājums. Secinājums acīmredzams: lai noturētu “igreku”, jāmeklē neparasta pieeja sadarbībā.

Milleniāliem ļoti svarīgi sociālie tīkli un mesendžeri. Lielāko dzīves daļu viņi dzīvo tieši tur. Viņiem tas ir normāli pārtraukt saziņu bez iemesla paskaidrošanas. Psihologi un eksperti sociālo komunikāciju jomā šo parādību sauc par goustingu – apdzišanu, pazušanu. Termins radies no angļu ghosting, bet ghost – tas ir “spoks”.

Agrāk vārdu “ghosting” izmantoja mīlas attiecību terminoloģijā, kur viens no partneriem pārtrauc saziņu bez acīmredzamiem brīdinājumiem vai attaisnojumiem, kā arī ignorē katru mēģinājumu sazināties vai saskarsmi. Uz šodienu goustings iekļuvis arī darba procesā.

Kāds iemesls ir tādai uzvedībai? Y paaudze uzskata, ka pārtraukt kontaktu un neko nepaskaidrot – tā ir norma. Milleniāļi cenšas ap sevi izveidot tādu ideālu virtuālo pasauli, kurā kaitinošu informāciju var apslēpt, bet neizdevīgus cilvēkus jebkurā brīdī izdzēst no kontaktu saraksta.

Lūk, ko Emma Ballena no MHR rekrutēšanas uzņēmuma saka par goustingu: “Uzņēmumiem ir jāsaprot, ka goustings tagad ir neatņemama darbā pieņemšanas procesa daļa. Un mūsu digitālās pasaules, kurā mēs dzīvojam, rezultāts. Cilvēki ir pārliecināti, ka goustings ir absolūti pieņemams, jo viņi ir pieraduši pie anonimitātes un bezpersonīgiem kontaktiem Tīmeklī.”

Ar milleniāļiem ļoti grūti strādāt. Viņi ir ļoti izglītoti un labi izprot mūsdienu tehnoloģijas. Izvēlas elastīgu darba grafiku vai attālinātu darbu – sadarbību attālināti (tiešsaistē). Ar viņiem nedarbojas shēma “es esmu priekšnieks, tu – muļķis”.

Ja darbadevēji cer uz jauniem, perspektīviem darbiniekiem, viņiem būtu līdz pamatiem jāizmaina sava pieeja darba organizēšanai. Ar jaunās paaudzes cilvēkiem efektīvi strādāt var. Pirmām kārtām jāpārdomā tas, kā priekšniecība nostāda uzdevumus un modulē to izpildi.

Milleniāļiem nepieciešams vairāk brīvības, izvēles tiesības, nepārtraukta attīstība un, protams, adekvāta darba apmaksa. Ceram, ka darbadevēji pārskatīs novecojušās darba attiecību shēmas un optimizēs savu darbu jaunās paaudzes labā.

Tikai tad kompānijas vadība nekodīs elkoņos par to, ka vērtīgs darbinieks aizgājis pie konkurentiem, neko nepaskaidrojot.

Pasaulē situācija pakāpeniski mainās – Francijā, piemēram, likumdošanas līmenī aizliegts zvanīt darbiniekiem ārpus darba laika. Lielisks piemērs, jo vadībai ir jāsamazina ielaušanās ikviena privātajā dzīvē.

Kā tu uzskati, kas būtu jādara darbadevējiem, lai darbiniekiem nerastos vēlme aiziet no darba? Ja raksts tev bija noderīgs, parādi to draugiem!