1. Nedaudziem zināms, kas netieši norāda, kāds ir stāsta varoņa īstais vārds.

Stīvena Kinga stāsta oriģinālais nosaukums, pēc kura tika uzņemta filma, skan kā “Rita Heivorta un Šoušenka izpirkšana”. Lokalizatori nolēma to mazliet mainīt. Galu galā grāmata tika tiražēta kā “Rita Heivorta un glābšanās no Šoušenkas”. Kad pienāca stāsta ekranizācijas laiks, tika nolemts atstāt tikai otro daļu un mazliet pārveidot atstāto, lai saprastu, par ko būs runa. Tā iznāca filma ar nosaukumu “Bēgšana no Šoušenkas”.

Tomēr bija zudusi filmas patiesā jēga. Galvenā sižeta līnija ir izpirkšana. Bet uz ko tā attiecās? Varētu domāt, ka attiecībā uz Endiju, par kuru, šķiet, ir stāsts. Tikai Endijam nebija nekāda iemesla izpirkt savus grēkus. Viņš nonāca cietumā, būdams nepatiesi apsūdzēts. Cik pieklājīgs viņš atnāca uz cietumu, tāds pats arī aizbēga.

Ko nevar pateikt par Redu. Pēc kādreiz izdarīta nozieguma, viņš nonāk līdz savas vainas apziņai un ir gatavs dzīvot tālāk. Pagātnes nasta kļūst par atbalstu un sava izdarītā apzināšanos, lai saprastu izdarīto un attīrītos. Viņa vārds ir Reds, kas ir saīsinājums no uzvārda Reddings. Šo vārdu var interpretēt kā saīsinātu redemption versiju (“izpirkšana”).

2. Endijs kļūst par tādu, par kādu vēlas kļūt ikkatrs, bet kaut kādu iemeslu dēļ nevar to izdarīt

Filmu nosacīti var sadalīt divos stāstos: par kārdinājumu un cerību. Ja pirmais un vissvarīgākais attiecas uz Redu, tad otrais attiecas uz Endiju. Ar viņa ierašanos cietumā - vietā, kur jau sen visi tikai eksistē, - parādās dzīve. Ieslodzījums pārstāj kļūt par mokām.

Endijs atrod skaisto vietā, kur tā nevar būt. Viņš nemitīgi atkārto, ka visur var atrast skaisto, ja ieskatās ciešāk. Jā, dažreiz ir jātērē daudz pūļu un jāizdara smags darbs, bet, ja tas uzlabo dzīvi, tad ir vērts strādāt. Viņš cenšas parādīt citiem ieslodzītajiem, ka viņiem vēl nav viss zudis un viņiem ir iemesls saglabāt cerību.

Labas lietas, ko Endijs dara, ir svarīgākas par sodu, kas tām sekos. Par visām savām izdarībām, ieskaitot mūzikas ieslēgšanu vai iedzeršanu uz jumta darba laikā, viņš ir gatavs saņemt sodu. Jo viņa izvēle starp “nodarbošanos ar dzīvi vai nodarbošanos ar nāvi” ir acīmredzama.

3. Viena no galvenajām idejām – nežēlīgas kārtības noteikšana

Cerību un izpirkuma tēmām ir pretstatīta institucionalizācijas ideja. Tā iemiesojas pašā cietuma sistēmā un tajos, kas to pilda, - apsardzes darbiniekos un tieši - pašā priekšniekā, Semjuelā Nortonā. Viņu galvenais mērķis ir iznīcināt personību, ieviest jaunus noteikumus un idejas, mainīt cilvēka iekšējās vērtības.

Apsardze un priekšnieks ir vadošie elementi. No tiem atkarīgs tas, kāda būs ieslodzīto pašsajūta. Viņu interesēs ir padarīt cilvēkus par marionetēm, kuras var tikai pastāvēt sabiedrībā, bet ne dzīvot. Nortons sevi pozicionē kā dievbijīgu cilvēku, viņš citē Bībeli, pievēršot uzmanību tikai tam, kas spēj attaisnot viņa rīcību.

Ieslodzījumā pakāpeniski tiek veidota atkarība no cietuma. Vispirms tu viņus ienīsti, tad pierodi un pēc tam nevari bez viņiem. Vecais Brukss bija palaists brīvībā, bet viņš vairs nevarēja dzīvot sabiedrībā. To pašu gaidīja no Reda. Tāpēc viņam vienmēr tika uzdots viens un tas pats jautājums: ”Vai esat pāraudzināts? Tos, kuri atradās mūža ieslodzījumā, izlaida brīvībā tikai tad, kad viņi bija pilnībā institucionalizēti un neitralizēti.

4. Neuzkrītoša filozofija

“Bēgšana no Šoušenkas” ir viena no nedaudzajām filmām, kuru skatoties vairākas reizes, ar katru nākamo reizi emocijas tikai pastiprinās. To ir patīkami pārskatīt, pat neskatoties uz to, ka filma ir diezgan gara. Nevar teikt, ka tā ir viegla filma, lai skatītos. Tajā ir svarīgas domas, kuras vēlamies atstāt sev dzīvē. Bet tajā pašā laikā filma nenomāc, bet padara dzīvi mazliet vieglāku.

Filma nenomāc ar filozofiskiem stāstiem, liekot atcerēties katru vārdu, lai saprastu jēgu. Tā uzskatāmi parāda, kas var būt, ja kaut ko izdara tā, bet ne savādāk, parāda dažādas notikumu variācijas. Piemēram, kā Reda un Bruksa atbrīvošana no cietuma. Šķita, ka viņus gaida viens un tas pats ceļš. Bet viens varēja atrast sevi jaunajā pasaulē, bet otrs padevās, pat nemēģinādams.

Sižets izraisa emocijas ar paradoksu palīdzību. Tas maina skatītāju priekšstatu par pasauli, tieši tāpat, kā to dara ar varoņiem filmas beigās. Nevainīgam ir jāizdara noziegumi, lai aizbēgtu. Bet vainīgam jāturas pie noteikumiem, lai atbrīvotos.

5. Detaļas un simboli

Liela uzmanība filmas veidošanas laikā tika veltīta simbolikai, īpaši attiecībā uz operatoru lēmumiem un atsaucēm uz Kinga darbu:

• Kristiešu motīvi. Bez tiešiem citātiem no Bībeles var redzēt arī netiešās atsauces. Piemēram, Endijs glabāja āmuru, kas domāts akmens apdarei, ar ko viņš izraka ceļu uz brīvību, Bībeles otrās grāmatas “Iznākums” lapās.

• Dufreins tiek attēlots kā pravietis. Netaisnīgā tiesa ir parādīta kā ieslodzījums cietumā, mūžīgas mokas — divi mūža gadi, augšāmcelšanās — atbrīvošanās un dzīves sākšana ar jaunu vārdu.

• Apļveida panorāmas. Šāds operatoru paņēmiens liecina par sižeta nemirstību, tā mūžīgo problemātiku.

• Nemanāmas pārejas un tuvplāni. Sejas ir filmētas acu līmenī, kas ļauj pilnībā izjust to, par ko runā varonis. Viņa pārdzīvojums kļūst tuvs skatītājam. Tajā pašā laikā, kad Nortons atrod tuneli, kamera lēni attālinās, rādot distanci starp Endiju un viņa reālajiem nodomiem.

6. Režisora redzējums

Kinga stāsts ir pavisam īss. Pārvērst to par 2,5 stundu ilgu filmu un neiekļaujot tajā kaut ko no sevis, uzdevums ir nereāls. “Bēgšana no Šoušenkas” ir veiksmīgs piemērs tam, kā režisors (šajā gadījumā Frenks Darabonts) var izdaiļot stāstu un padarīt to labāku.

• Aizkadra balss. Scenāristu metodika māca, ka labā kino par notikumiem nestāsta, tos rāda. Darabonts negribēja liegt filmai aizkadra balsi un viņam izdevās. Turklāt, Morgana Frīmena balss tiek uzskatīta par vienu no vispiemērotākajām un pat kļuvusi par etalonu.

• Atriebības ideja. Režisora iecere daļēji bija parādīt, ka jebkurai darbībai ir sekas. Beigu beigās ieslodzījuma sistēma jāiznīcina. Cietuma uzraugi filmā ir cietsirdīgāki un nežēlīgāki, lai Endija rīcība, naudas zādzība un priekšnieka pieķeršana slepkavībā izskatītos par attaisnotiem un saprotamiem skatītājiem.

• Viens personāžs pret trim. Grāmatā bija trīs cietuma priekšnieki. Viņi nomainīja viens otru, kamēr Difreins atradās ieslodzījumā. Filmā bija kolorīts priekšnieks Semjuels Nortons, kurš sevī iemiesojis visu minēto grāmatā priekšnieku īpašības.

• Brūkss kļuva par vienu no nozīmīgākajiem varoņiem. Ja Kings tikai garām ejot bija pieminējis Brūksu, Darabonts šo tēlu akcentēja. Tieši šī cietuma bibliotekāra piemērā ir parādīta visa ieslodzījuma sistēmas būtība - mēs esam pierādījuši, ka pat tad, ja būtu reāla iespēja atbrīvoties, par brīvu cilvēku vienalga nekļūsi.

• Alternatīvais fināls. Pēc režisora domām, Rīdam vajadzēja iekāpt autobusā un doties turp, kur atradās Endijs. Šī stāsta beigas, no vienas puses, ir optimistiskas, bet no otras – stāsts paliek neizstāstīts. Taču fināla montāžas tiesības tika izplatītas tikai pirmajās divās filmās. Galu galā lēmumu par nobeigumu pieņēma producents, kurš uzskatīja, ka varoņu tikšanās būs tieši laikā.

Kas jums patika filmā “Bēgšana no Šoušenkas”? varbūt, jūs uzskatāt, ka ir cita labāka filma kino vēsturē?