Vecāku mīlestība pret bērniem

Jau sen ir zināms, ka negatīvas emocijas izraisa slimības. Šo parādību izskaidro psihosomatika - medicīnas un psiholoģijas novirziens, kas pēta svarīgu emociju savstarpējās attiecības (nespēja parādīt dusmas, bezpalīdzība bailēs, jūtu izpausmes aizliegums) ar fizisko labklājību un slimībām.

Citiem vārdiem sakot - visas slimības no nerviem. Jebkuram emocionālam stāvoklim ir savs fiziskais ekvivalents. Ja cilvēkam ir nomāktas emocijas, bērnības psiholoģiska trauma, smags stress, šīs problēmas kaut kādā veidā ietekmē ķermeņa stāvokli.

Vienā no savām grāmatām Berts Hellingers raksta: „Tas, kuram ir liels vēders, tajā nēsā savu māti. Mamma, es tevi noraidu un tāpēc es nēsāju savā vēderā. ” Burtiski šī frāze nozīmē, ka, ja vīrietim vai sievietei ir liels vēders, tas nozīmē, ka ir pretenzijas tieši par māti. Un labākais veids, kā kļūt slaidam, ir tikt skiadrībā ar šīm pretenzijām.

Kad runā par vecāku mīlestību pret bērniem (un otrādi), parasti tiek uzskatīts, ka viņai, mīlestībai, jābūt bez nosacījumiem. Bet tas ne vienmēr notiek. Dažādi uzskati par dzīvi un konfliktiem izraisa negatīvas emocijas.

Vecāki ir pārliecināti, ka viņi zin, kā ir vislabāk. Viņi apzināti vai neapzināti cenšas uzspiest savu viedokli (protams, ar labākajiem nodomiem) un izdara spiedienu uz bērnu, pārkāpjot viņa intereses. Un bērns, neatkarīgi no tā, vai viņš ir 3 vai 33 gadus vecs, baidās no savas mātes neapmierinātības, kļūdīties un neattaisnot cerības.

Kopš agras bērnības rodas apvainojums un sirds sāpes, kas nekur neaiziet, bet paliek iekšā. Taču uzspiestā pienākuma izjūta mammas un tēta priekšā liek apspiest šīs izjūtas to rašanās stadijā.

Jau paaugušies bērni ar aizvainojumu uz vecākiem tiek galā dažādi. Daži aizmirst, nepievēršot uzmanību, turpina sazināties un tic, ka viss ir labi, jo māte – tā ir svēta! Citi ļoti grūti un sāpīgi pārdzīvo un vēl citi sarauj saites un dzīvo ar aizvainojumu visu savu dzīvi. Bet dvēsele visu atceras un atgādina par problēmām caur ķermeni.

Liekās krokas uz vēdera ne velti sauc par ”glābšanas riņķi”. Biezs tauku slānis simbolizē aizsardzību pret mātes ietekmi. Cilvēks neapzināti prasa aizsardzību ne tikai pret nevērīgu attieksmi, bet arī no pārmērīgas aprūpes. Liels vēders sargā no tā, ko mēs uztveram kā bīstamu un nevajadzīgu.

Izspiedies vēders, tāpat kā jebkurš fizisks simptoms, ir negodīguma rādītājs pret sevi. Cilvēks saka: man nav nekādu problēmu ar māti, es nedomāju par viņu vispār, normāla māte, paldies, ka laida pasaulē. Bet problēmas (pretenzijas) izpaužas ķermeņa līmenī.

Mēs aizmirstam par bērnības sāpēm, bet apspiestās emocijas turpina uzkrāties vēderā un tas palielinās izmēros. Izveidoja sava veida sastrēgums, kas traucē veiksmīgai dzīvei. Ne velti Hellingers teica: „Panākumiem ir mātes seja. Kā jūs izturaties par māti savā zemapziņā, tādi būs jūsu panākumi! ”

Var cik uziet teikt sev un citiem par lieliskajām attiecībām ar māti. Bet ķermenis sniedz neredzamas norādes, ka ne viss ir tik gludi. Atklāts vai slēpts aizvainojums pret māti izraisa aptaukošanos, galvassāpes, hronisku sinusītu, ķermeņa stīvumu un ir čempions psihosomatisko slimību cēloņu sarakstā. Ko darīt ar šo sajūtu?

Pirmkārt, ir jāsamierinās ar saviem vecākiem sevī. Apzināt savu patieso attieksmi pret viņiem. Mēģini atbildēt uz galveno jautājumu: kāda īstenībā ir tava mīlestība pret māti un tēvu?

Lai noteiktu savu jūtu pareizību, iztēlē aizsūti saviem vecākiem gaismas staru. Ja tas ir plašs un spilgts, gandrīz neierobežots, tad viss ir ļoti labi. Citā gadījumā pretenzijas ir.

Atrod psiholoģisku vai ezotērisku praksi (psihoterapeitiska saruna, meditācija, afirmācija), kas palīdzēs identificēt problēmu, pieņemt to un atlaist. Ieskatieties sevī, lai atbrīvotos no pretenzijām pret vecākiem. Tā rezultātā tu varēsi piedot apvainojumus, uzlabot veselību, sasniegt panākumus un mainīt ne tikai attiecības ar cilvēkiem, bet arī visu savu dzīvi.

Mēs neizvēlamies vecākus, bet mūs kā indivīdu veido, bez šaubām, viņi. Māte un tēvs sniedz tieši to pamatu, uz kura mēs veidojam savu dzīvi. Un ne viss tajā ir perfekts, bet pateicoties mūsu vecākiem, mūsu dzīve attīstās tieši tā nevis citādi.

Attiecības starp māti un meitu var nebūt pilnīgas, bet nekad nav par vēlu to izlabot. Tu un tava māte ir dažādi cilvēki, jums var būt atšķirīgs pasaules skatījums. Bet jums nav jābūt līdzīgām, lai būtu saskaņa. Neanalizē, pieņem māti tādu, kāda tā ir. Viņa atbildēs tāpat un pat vissliktākās attiecības kļūs labākas.

Ja tev patika raksts, tad parādi to draugiem soctīklos!