Statistika saka, ka vidējais mūsu valsts iedzīvotājs gadā patērē ne vairāk kā 3 kg griķu. Bet graudaugi, kurus mēs parasti ēdam ne tik daudz, noslēpumainā veidā kļūst īpaši pievilcīgi katastrofu un ekonomisko krīžu laikā.

Šīs maģiskās griķu īpašības noved strupceļā zinātniekus visā pasaulē, bet mēs zinām, kāds šeit ir noslēpums.

KĀPĒC IZPĒRK GRIĶUS

1. Labums

Griķi no vides aizsardzības viedokļa ir gandrīz nevainojami. Pirmkārt, ar to nebija veikti eksperimenti, kas saistīti ar ģenētisko modifikāciju (kā, piemēram, ar kviešiem) un graudi, ko mēs šodien pērkam, praktiski neatšķiras no tā, ko mūsu senči ēda pirms simtiem gadu.

Otrkārt, labības karalienei parasti nav vajadzīgas ķīmiskas vielas ne mēslošanai, ne aizsardzībai pret nezālēm un kaitēkļiem, viņa pati lieliski ar to tiek galā. Griķu biezputra ir čempione pēc olbaltumvielu satura (līdz 16 g augu olbaltumvielu uz 100 g graudaugu).

Piemēram, baltajos rīsos olbaltumvielu ir tikai 7 grami uz 100 gramiem produkta. Tāpēc tiem, kas mēģina ēst mazāk gaļas un zivis, ēdienkartē biežāk vajadzētu iekļaut griķus. Gatavos griķos ir ļoti daudz antioksidantu, uztura šķiedrvielu, vitamīnu (īpaši rutīna) un mikroelementu.

Griķu biezputrai ir zems glikēmiskais indekss un tā palīdz samazināt cukura līmeni. Īpaši efektīvi šajā ziņā ir zaļie griķi. Šī labība ir noderīga diabēta profilaksei, kā arī tā klātbūtnē.

100 g griķu, vārīti ūdenī, satur tikai 120 kcal. Tas kalpo par pamatu daudzām diētām, savukārt pati biezputra ir pietiekoši barojoša un ilgstoši dod mums enerģiju.

Griķi ir visbagātākais dzelzs avots. Tas satur daudz folijskābes, kas stimulē asiņu veidošanos, palielina izturību un, pats galvenais, kas mūsdienās ir īpaši nozīmīgi, organisma izturību pret slimībām.

2. Ekonomiskums

Ar naudu, ko cilvēks atdod par griķu paciņu, var iegādāties vienu konservu kārbu, bet to apēd uzreiz, bet griķu paciņas pietiek jau ilgāku laiku. Gatavojot vienu šķīvi griķu biezputras, būs nepieciešami tikai 80 grami putraimu, un ja katru dienu ēdat vienu porciju, tad divu nedēļu laikā iegūstat 1120 gramus.

Ņemot vērā, ka viens graudaugu iepakojums tagad sver nevis precīzi kilogramu, bet 900 gramus, ir viegli aprēķināt, ka divu nedēļu krājums atkarībā no zīmola un iesaiņojuma veida jums maksās no 2,3 līdz 3,8 eiro. Turklāt griķi uzglabājas ilgstoši (līdz 20 mēnešiem, ievērojot uzglabāšanas nosacījumus).

3. Variācijas

Griķi ir populārākie graudaugi jebkurā laikā. Bet, ja jūs gatavojat griķu biezputru pēc vienas un tās pašas receptes, tad laika gaitā visi mājinieki tos ne tikai pārtrauks mīlēt, bet sāks pat ienīst. Un tāpēc kulinārijas eksperimentus ar griķiem var un vajag veikt.

Griķus var gatavot dažādos veidos: tvaicēt, sautēt ar dārzeņiem, cept cepeškrāsnī un, protams, tradicionāli vārīt. Garšīgus griķus iegūst, ja sāla gatavošanas sākumā. Arī gatavošanas vidū jūs varat pievienot mazos gabaliņos sasmalcinātus sīpolus. Iemetiet tos gandrīz gatavā putrā, uzlieciet vāku un nesamaisiet putru.

Bagātīgu un oriģinālu griķu biezputras garšu var sasniegt, vārot to zaļajā tējā vai aplejot griķus uz nakti ar tomātu, biešu, ābolu sulu un no rīta putrai pievienojot dārzeņus un garšvielas.

Garšīgos griķus ar pienu var pagatavot uz plīts, multivārāmā katlā, mikroviļņu krāsnī, cepeškrāsnī un pat bez vārīšanas.

4. Тradīcijas

Griķi Eiropā, iespējams, nonāca mongoļu-tatāru iebrukuma laikā. Tāpēc tos bieži sauc par tatarku. Krievijā griķi jau sen ir nacionāls produkts. Piemēram, 13. jūnijā tradicionāli atzīmē Akulīnas - griķu ražas patroneses un līdzstrādnieces dienu.

Griķi vienmēr ir uzskatīti par bagātības un pārticības simbolu. Un šajā īpašajā dienā tie ir arī talismans, kas piesaista naudas enerģijas plūsmu. Katram ģimenes loceklim vajag vismaz nedaudz apēst griķus, bet viesus ir ierasts paēdināt ar griķu biezputru līdz sātam.

Padomju laikā griķi tika doti diabēta slimniekiem. Attiecīgi cilvēku prātos ilgu laiku bija stingri nostiprinājies viedoklis, ka šie putraimi kaut kā dziedina. Griķi bija daļa no armijas krājumiem, tāpēc radās viedoklis, ka tiem ir īpašs sastāvs, ar kuru kareivjiem pat nebija vajadzīga gaļa, lai iegūtu pilnvērtīgu uzturu.

Tas viss tika uzkrāts kolektīvajā atmiņā, padarot griķus par īpašu produktu, kas izceļ krievu virtuvi uz vispārējā fona. Interesanti, ka lielākajai daļai ārzemnieku, kuri pirmo reizi nogaršo griķu biezputru, tās garša šķiet rūgta.