-
- 1531 x
-
https://torno.lv/xd5CFY1
Ko vērtē augstāk: darba pieredzi vai izglītību? Pēdējos gados šie divi rādītāji, kuri ir svarīgi stājoties darbā, savā starpā sākuši arvien vairāk konkurēt.
Padomju laikos tāds jautājums neradās. Izglītība bija pirmā vietā. Bez tās bija grūti dabūt darbu. Vēl vairāk, valsts pati absolventiem piedāvāja darba vietu.
Tagad ar iekārtošanos darbā jānodarbojās patstāvīgi, jāsacenšās ar citiem darba meklētājiem. Un jau pašā kompānijā ātri jāmācās vai, vēl labāk, jāatnāk ar jau gatavām iemaņām. Pārbaudes laiku taču neviens neatceļ.
Raksta turpinājums
Pieredze bez izglītības
Nonācis pat līdz tam, ka darba piedāvājumu servisi sākuši izslēgt aili “izglītība” no vakanču piedāvājuma. Pirmais to izdarīja Superjob.
“Izglītībai vēl var būt kāda loma, kad pretendents uz vakanci ir tikko beidzis koledžu vai institūtu un bez tā viņš ne ar ko citu nevar palielīties. Kad meklētājam ir 25 un vairāk gadu, viņam, pēc darba devēju viedokļa, jau ir jābūt noteiktiem sasniegumiem,” – uzskata Superjob prezidents Aleksejs Zaharovs.
Protams, tādu profesiju pārstāvjiem kā, piemēram, ārstam, inženierim, izglītība ir nepieciešama. Bez tās viņi nevar ieņemt nekādu amatu dotajā specialitātē. Taču vairākuma gadījumos pieņemot darbā tagad skatās vairāk nevis uz “mācību iestādes vākiem”, bet uz pieredzi.
Priekšroka tiek dota tiem, kuriem ir nepieciešamās iemaņas, izveidoti sakari un labas atsauksmes. Bez universitātēm pastāv daudzi alternatīvi nepieciešamo zināšanu iegūšanas veidi. Arvien vairāk cilvēku izvēlās tieši tos, novērtējot kā reālu iespēju ātri un efektīvi uzsākt karjeru.
Izskatīsim esošās universitātes izglītības plusus un mīnusus.
1. Izglītība dod vispusīgu attīstību. Universitātē mēs mācāmies ne tikai profila priekšmetus, bet arī vispārizglītojošos: valsts vēsturi, etnogrāfiju, reliģiskos pētījumus, filozofiju.
Tas ir arī mīnuss. Ne katram studentam pēc tam tāda informācija izrādās noderīga darbā. Bet katrs tā vietā, lai tērētu laiku tā dziļākai apguvei, kas noderēs, to tērē sekundārajam.
2. Vēl viens plus – tas ir diploms. Tas apliecina īpašnieka atbilstību profesijas standartiem. Vismaz tā bija agrāk.
Taču diplomu var nopirkt. Darba devēji to lieliski saprot, tādēļ tikai papīram un uz vārda netic, bet pārbauda cilvēku darbā.
3. Mācības augstākajā mācību iestādē – tā ir liela darba pieredze kolektīvā, sarunu vešanas pieredze, iekļaušanās termiņos un datumos.
Ko universitātes izglītība nesniedz, tā ir pieredze, ko var iegūt kursos un apmācībās vai tieši strādājot nepilnu darba laiku. Universitātes izglītībā ir maksimums teorijas, bet minimums prakses.
Tāpēc bez pieredzes ar augstāko izglītību nav tik vienkārši sameklēt tieši to, ko vēlas. Augstākā izglītība un darba pieredze tagad sacenšas savā starpā svarīguma ziņā. Ilūzijas un cerības sabrūk. Nākas sākt ar visvienkāršāko, lai iegūtu bēdīgi slaveno pieredzi.
Bet kā tu uzskati, vai izglītība ir tik ļoti svarīga, lai iekārtotos darbā?
Patika redzētais? Iesaki draugiem
Nākamais raksts