Īstenībā dzīvi pārvalda haoss un neparedzamība. Piemēram, tu esi nolēmis piepirkt pāris džemperus, lai izveidotu komplektus visiem gadījumiem. Taču pēc tam noskaidrojas, ka mantas vairs neietilpst skapī un nekārtība ir neizbēgama.
Radot kārtību vienā vietā, tu veido haosu citā.

Тu nolem atbrīvoties no liekām mantām un tās izmet miskastē. Mājās it kā ieviesās kārtība, bet pasaule kopumā kļuva netīrāka.

Lūk, ko par šo tēmu saka Amerikas fiziķis Ādams Franks: “Tas ir negrozāms fizikas likums. Patiesība ir tāda, ka pats Visums pēc savas būtības ir haoss. Kā var ieviest kārtību mājās vai savā dzīvē, ja tas ir pretrunā ar Visuma dabu?”
Тu neesi ievērojis, ka, lai kā mēs necenstos kontrolēt savu dzīvi un turēt māju tīru, nekas nesanāk? Te šeit, te tur rodas nekārtība.

Pasaki “jā” mūsu pasaules haotiskajai dabai.

Sabiedrība nosoda cilvēkus, kuri dzīvo nekārtībā. Bet, pēc novērojumiem, neorganizētiem cilvēkiem labāk padodas dažādu uzdevumu risināšana. Vismaz tāpēc, ka viņi tērē mazāk laika kārtības ilūzijas uzturēšanai..

Cilvēki, kuri reti veic uzkopšanu, nav slinki. Viņi ir drosmīgi un kreatīvi.

Darba telpas tīrība – nebūt nav augstas produktivitātes ķīla.

Lūk, ko par šo tēmu raksta grāmatas “Efektīvā nekārtība” autori Deivids Fridmans un Abrahsons: “Nekārtība – tā nav noteikti sistēmas trūkuma pazīme. Pie galda, uz kura viss ir izmētāts, var strādāt efektīvāk nekā pie tīra. Kad cilvēkam uz galda bardaks, tas nenozīmē, ka viņš slikti strādā. Tas nozīmē, ka viņš strādā tik labi, ka viņam nav laika piekopt.”

Interesantu eksperimentu izdarīja Minesotas universitātes filozofijas doktore Ketlīna Voksa. Pētījuma gaitā viņa pierādīja, ka cilvēki, kuriem ir tieksme sakrāt atkritumus un haotiski izmētāt mantas, ir vairāk radoši nekā tīrīgie.

Viņa savāca 2 grupas pa 24 cilvēkiem un palūdza izdomāt, kā vēl var izmantot galda tenisa bumbiņu. Vienu komandu izmitināja sakārtotā istabā, otru – neuzkoptā. Rezultātā abas grupas deva vienāda skaita idejas, bet otrai, pēc neatkarīgu vērotāju vērtējuma, tās bija kreatīvākas un inovatīvākas.

“Ja jūs pārciešat radošu krīzi un vēlaties biežāk izjust apgaismību, jums mans padoms: pārcelieties uz netīru istabu. Tas jums ļaus iziet ārpus ierastām uztveres robežām un ātrāk radīt idejas. Kārtība – rezultāts mūsu tieksmei pēc drošības, haoss – mūsu tieksmei radoši pārdomāt pasauli”, - tādu secinājumu izdarīja doktore Voksa.

Nevīžība – ģēniju iezīme.

Аlberts Einšteins un Alans Tjūrings, Roalds Dāls un Stīvs Džobss – šie cilvēki sasniedza diženumu, kaut gan viņiem nebija pa spēkam uzkopt savu dzīvokli. Lielo prātu dzīve ir pilna haosa, tad kāpēc gan neizmantot viņu piemēru?

Stīvs Džobss darba vidē

Alberta Einšteina darba kabinets

Sabiedrībai būtu vērts iemācīties izmantot haosa slēptās priekšrocības.

Tas nenozīmē, ka nepieciešams izgāzt skapjus un apkrauties ar atkritumiem. Ievēro līdzsvaru. Svarīgi izstrādāt iemaņu neieciklēties uz detaļām, bet savas dzīves attēlu redzēt kopumā. Prast adaptēties pārmaiņām un pārdomāti peldēt pa straumi.

Esi vīrišķīgs un pastāvi par tiesībām dzīvot savā radošajā haosā.

“Ja nekārtība uz galda nozīmē nekārtību galvā, tad ko nozīmē tukšs galds?”- reiz izmeta Alberts Einšteins.

Dzīves skaistums un vienkāršība svarīgāka par demonstrējošu disciplinētību. Kā tu domā? Vai tu piekrīti radošās nekārtības idejai, vai uzskati, ka haoss mājās raksturīgs tikai sliņķiem? Mums būs ļoti interesanti dzirdēt tavu viedokli.