Kakla migrēna

Kakla migrēna attīstās 1, 2 un 3 kakla skriemeļu bojājumu rezultātā, kad tiek saspiestas muguras smadzeņu nervu saknītes, kas apvij mugurkaula artēriju.

Tiek saspiesta arī artērija. Tā rezultātā tiek traucēta asinsapgāde, asinis sastāvās un nervu gali sāk piepamt.

Asinsrites traucējumi skar ne tikai kakla daļu, bet arī galvas smadzeņu noteiktus apvidus.

Patoloģiskas izmaiņas visbiežāk notiek uz tādu slimību fona:

1. Mugurkaula kakla daļas osteohondrozes, tas ir, skrimšļaudu bojājumi.
2. Jebkādu pataloģiju, kuras ir iedzimtas.
3. Jebkuru, pat nenozīmīgu traumu dēļ mugurkaula kakla daļas apvidū.
4. Aterosklerozes mugurkaula artērijas apvidū.
5. Muskuļu spazmas.
6. Saslimšanas iemesls var būt arī kakla limfadenīts (limfmezglu iekaisums).

Simptomi

Pirmais, ko nepieciešams atzīmēt – kakla migrēna cilvēkam parādās izteikti periodiski. Ja neveikt nekādus pasākumus, tas notiks arvien biežāk.

Viens no galvenajiem kakla migrēnas simptomiem ir stipras sāpes, kuras lokalizējas pakauša daļā. Laiku pa laikam tās var parādīties galvas pieres daļā un pat acu apvidū.

Ielaistos kakla migrēnas gadījumos var rasties īslaicīga dzirdes un redzes pasliktināšanās, savdabīgu dzirksteļu rašanās no miglas vai mirgošana acu priekšā. Iespējams troksnis ausīs, nelabums, galvas reiboņi.

Par laimi, ievērojama asinsplūsmas samazināšanās reti notiek divās mugurkaula artērijās. Tāpēc kakla migrēnas gadījumā novērojama hemikrānijas tipa vienpusēja simptomātika. Sāpes var lokalizēties galvas kreisajā vai labajā pusē.

Diskomforts palielinās, ilgstoši atrodoties nekustīgā stāvoklī, piemēram, sēžot pie datora bez izkustēšanās.

Kakla migrēnas diagnostika

Noteikt kakla migrēnu ir samērā sarežģīti. Dotā slimība maskējas aiz daudzām izpausmēm, tāpēc noteikt diagnozi var tikai pēc rūpīgas izmeklēšamas.

Aparātu izmeklējumu metodes

1. Mugurkaula kakla daļas rengenoloģija – nav precīzākā metode, bet ļauj uzzināt pietiekoši pamanāmas izmaiņas kakla skriemeļu struktūrā, precizē tādu izmaiņu iespējamos iemeslus.

2. DT vai MRI – metode precīza, bet mazāk pieejama. Ar tās palīdzību var viegli izmeklēt skriemeļa, kanāla, starpskriemeļu diska katra slāņa struktūru, cauri kuriem stiepjas dotā mugurkaula artērija.

3. REG (reoencefalogrāfija) – vienīgā metode, kas dos reālu priekšstatu par asins plūsmu smadzenēs kopumā. Taču noteiktas artērijas caurlaidīgumu noteikt nav iespējams.

4. Ultraskaņas doplerogrāfija – novērtē asins plūsmas kvalitāti.

Kakla migrēnas ārstēšana

Kakla migrēnas ārstēšana ir samērā apgrūtinoša. Tomēr, ja slimību ielaist, tad slimnieka stāvoklis var pasliktināties, radīt daudzas nepatikšanas un apgrūtināt dzīvi kopumā.

Ir nepareizi domāt, ka pretsāpju līdzekļi spēj situāciju uzlabot, tie dos īslaicīgu atvieglojumu, bet neapstādinās patoloģijas attīstību.

Ārstēšana atkarīga no slimnieka stāvokļa. Ja slimība ir akūta, pirmām kārtām nozīmē gultas režīmu, mazākais, uz trim dienām. Reizēm ārsts iesaka hospitalizēties, lai būtu iespējams novērot slimnieku.

Kakla migrēnas gadījumā nedrīkst gulēt uz augstiem spilveniem. Problemātisko zonu vēlams sasildīt ar sausu siltumu. Tādam nolūkam tīru zeķi piepilda ar uzsildītām smiltīm vai sāli un tur zem kakla. Ielaistos gadījumos ārsts var izrakstīt kakla apkakles valkāšanu.

Ārstējošas metodes cīņā ar slimību

1. Medikamentu un vitamīnu lietošana

Lieto pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļus; preparātus, kuri uzlabo asinsriti un mugurkaula artēriju caurlaidību; B grupas vitamīnus smadzeņu barošanas uzlabošanai.

2. Ārstnieciskā vingrošana un manuālā iedarbība

Kakla migrēnu vieglā formā sekmīgi ārstē ar fizisku vingrojumu kompleksa palīdzību. Ārsts, ņemot vērā pacienta klīnisko situāciju, nosaka nodarbību kursu.

Manuāla iedarbība uz problemātisko apvidu arī var veicināt izveseļošanos. Bet uzticēties var tikai sertificētiem speciālistiem ar lielu darba pieredzi un pozitīvām atsauksmēm.

3. Fizioterapija un netradicionālā medicīna

Fizioterapiju un netradicionālās ārstēšanas variantu arī nosaka ārsts. Piemēram, tā var būt adatu terapija vai hirudoterapija, atkarībā no budžeta iespējām un veselības stāvokļa.

Kā fizioterapeitisku palīdzību visbiežāk izraksta elektroforēzi. Ja iziet kursu nav iespējas, tad ārstēšanā izmanto sinepju plāksterus vai ziedes ar sildošu efektu.

4. Diētas un dzīvesveida korekcija

Lai kakla migrēnu izārstētu ar diētu, nepieciešams uzturā iekļaut daudz olbaltumvielu pārtikas un vairāk lietot produktus ar šķiedrvielām, tajā skaitā dārzeņus un augļus.

No uztura nāksies izslēgt dzērienus ar kofeīnu, produktus, kuri satur daudz ogļhidrātus, treknu ēdienu. Jāizvairās arī no ēdiena, kas organismā uzkrāj sāļus: vīnogām, skābenēm, piena un kartupeļiem.

Palielināt fizisko slodzi var tikai tādā gadījumā, kad slimība ir vieglā formā vai kā papildinājumu medikamentu terapijai.
Bieži vien reimatologs izraksta peldēšanu, pastaigas katru dienu svaigā gaisā. Ir vēlams reizi gadā apmeklēt sanatoriju, balneoloģiskos kūrortus tonusa uzturēšanai.

Profilakse

Tāpat kā jebkuru citu slimību, kakla migrēnu vienkāršāk novērst nekā ārstēt. Lai izvairītos no Barre – Lieu sindroma rašanās, nepieciešams sargāt mugurkaula veselību. Tā stāvokļa traucējumi ietekmē dotās slimības attīstību.

Svarīgi nostiprināt muguras muskuļus, periodiski iziet masāžas kursu, nepieļaut skriemeļu traumas un uzturēt pareizu stāju. Ja šos padomus pārvērst par ikdienas nepieciešamību,kakla migrēna nedraudēs pat vecuma gados.

Kakla migrēna padodas ārstēšanai, ja laikus vērsties pie zinoša speciālista un iziet pilnu ārstēšanās kursu. Ja situācija ir ielaista, var atvieglot sāpes.

Ja tu domā, ka tev ir kakla migrēna, necenties to uzvarēt ar tabletēm. Savlaicīga terapija neļaus pasliktināties slimības stāvoklim un tu varēsi dzīvot pilnvērtīgu dzīvi!

Pilnvērtīgs uzturs, sporta nodarbības, pastaigas svaigā gaisā spēj būtiski samazināt migrēnu biežumu un intensivitāti. Bet noņemt stresu un nomierināties palīdzēs aromterapija.