Galvenie dzīves posmi

1. Gaiļa vecums (līdz 1 gadam)

Sākumā cilvēkam ir dota iespēja dzīvot, neko neatceroties. Var teikt, ka viņš vēl ir ar vienu kāju neesamībā, tāpēc viņam nav vajadzīga atmiņa. Bet bērna visa dzīve ir īsta smadzeņu vētra, jo vajag apgūt telpu, rīkoties ar laiku. Jā, viņa kliedzienu var salīdzināt ar gaiļa kliedzienu rītausmā.

2. Pērtiķa vecums (1 –3 gadi)

Sadalījums ir nosacīts, jo otrais vecuma posms sākas jau aptuveni 7 –8 mēnešos. Šajā laikā tiek veidota atmiņa, kas ļauj uztvert dzīvi. Parādās apzināta mīlestība pret vecākiem un pasauli. Veidojas oža un garša, tāpēc rodas interese visu ostīt, garšot, apgūt savas ķermeņa spējas.

3. Kazas vecums (3 –7 gadi)

Šajā laikā vecāki ievēro ne pārāk patīkamas pārmaiņas, kā sportists pārvēršas par kaprīzu negatīvistu, krāpnieku un sliņķi. Bērns kā sūklis alkatīgi iesūc jebkādas zināšanas, un viņš nedrīkst būt izsalcis pēc zināšanām. Lai raud, kad grib, jo tas palīdz viņam izaugt labsirdīgam. Bet neaizmirsti arī pažēlot, jo tagad viņš ir neaizsargāts.

4. Zirga vecums (7 –12 gadi)

Joku laiks ir pagājis. Bērns saprot, ka viņa zināšanas ir pārāk virspusīgas un nenozīmīgas, tāpēc viņam jāiemācās viss pašam. Un viņam ir jādod iespēja, nevis jāvēršas pret viņu ar uzmācīgu aizbildnību. Mācības, sports un palīdzība vecākiem ir neapstrīdami, jo izaugsme nav vienpusīga. Griba, sirdsapziņa un atbildība tiek veidota vai nu šajā vecumā, vai nekad.

5. Vērša vecums (12 –17 gadi)

Notiek revolūcija pašapziņā. Bērns joprojām atrodas ģimenē, bet ar savu apziņu viņš atrodas sociumā. Šajā laikā jaunais cilvēks baidās no saviem kompleksiem.Tāpēc dzīves jēgas meklējumi, fantastikas lasīšana un sarunas par mūžīgajām tēmām ir vislabākā barība prātam šajos gados.

6. Žurkas vecums (17 –24 gadi)

Mīlestības vecums, no kura izvairīties nav iespējams un pat bezjēdzīgi. Turklāt, mīlestība ir visaptveroša, jo iemīlēt var ne tikai citu cilvēku, bet arī mūziku, zinātni, dabu, pat visu cilvēci. Beidzas vērtību veidošana, parādās īsti draugi.

7. Mežacūkas vecums (24 –31 gads)

Dīkstāves laiks. Visticamāk, ka mācības ir palikušas aiz muguras, solidaritāte, plaša erudīcija, milzīgs interešu diapazons, bet tam nav jēgas. Šajā vecumā cilvēks ir kā buru laiva: kur vējš pūš, tur viņš peld. Ir darbs - labi, nav darba - arī nav slikti. Šajos gados nav jābaidās no sevis. Vēl daudz kas jāizlasa, jānoklausās. Lai lēciens būtu tāls, ir vajadzīgs garš ieskrējiens.

8. Suņa vecums (31 –42 gadi)

Joki palika aiz muguras, pienāca laiks strādāt bez apstājas. Šis vecums tiek uzskatīts par virsotni, tāpēc ir vērts pastrādāt, lai tai atbilstu. Un, ja cilvēks neforsētu dzīvi un nemēģinātu pārspēt savu vecumu, tad viņam pietiktu spēka.

9. Čūskas vecums (42 –55 gadi)

Šajā vecumā cilvēka dvēsele kļūst neaizsargāta kā bērnam. Viss notiek dēļ domu par vecumu, veselības problēmām, enerģiskuma samazināšanos. Bet, ja dzīves ceļš ir izvēlēts pareizi, tad cilvēks sevī atrod spēku turpināt strādāt tālāk. Jāatzīmē, ka daudzas lieliskas lietas notiek tieši šajā laikā.

10. Pūķa vecums (55 –70 gadi)

Dzejiskuma un sapņainības laiks. Asais prāts paliek pagātnē, bet radošais spēks uzplaukst. Ir daudz laika pieredzes nodošanai, mazbērnu audzināšanai.

11. Kaķa vecums (70 –85 gadi)

Sabiedrisks un atklāts vecums, tāpēc veciem cilvēkiem vienmēr ir darīšana it visā. Vientulība vairs nav labākā laika pavadīšana. Cilvēkam ir nepieciešama uzmanība un cieņa. Un labākie klausītāji var būt mazbērni vai pat mazmazbērni. Šajā laikā cīņa ar neizbēgamo kļūst īpaši azartiska. Un lielas izredzes izdzīvot paliek tiem, kuru kaislība pret dzīvi ir īpaši liela.

12. Tīģera vecums (pēc 85 gadiem)

Šī pāreja ir visgrūtākā, tāpēc reti kuram izdodas kļūt par Tīģeri. Un, ja Zirgs mācās, lai sociālajā dzīvē iztiktu bez vecāku palīdzības, bet Suns mācās darboties un domāt bez sabiedrības palīdzības, Tīģeris mācās strādāt bez ķermeņa un smadzeņu palīdzības. Cilvēkam šajā vecumā atliek tikai saudzēt vēl strādājošu dvēseli.

Cilvēka attīstības pamatposmus ir nepieciešams spert soli pa solim, jo tikai ejot uz priekšu, izdzīvojot vienu līmeni, var pāriet uz nākamo. Bet, ja mēģināsi apsteigt notikumus, tad katrā ziņā nāksies atgriezties atpakaļ, kas izjauks visu personības attīstības struktūru. Tāpēc nav vērts steigties.