Labas manieres

Laba audzināšana ir ne tikai pienācīga izturēšanās un etiķetes ievērošana. Tas, pirmkārt, ir cieņa pret citiem cilvēkiem bez izņēmuma. Dmitrijs Sergejevičs Lihačevs rakstīja, ka patiesi audzināts cilvēks izturas ar cieņu gan sabiedrībā, gan ar ģimenes cilvēkiem. Citādi tā ir liekulība, un tas arī viss.


Šodien mēs dalīsimies ar vienu no aizkustinošākajām pamācošās grāmatas “Vēstules par labo un skaisto” sadaļām, kurā Dmitrijs Sergejevičs prāto par cilvēka audzināšanu.

“Saņemt labu audzināšanu var ne tikai savā ģimenē vai skolā, bet arī pašam pie sevis.”

“Esmu pārliecināts, piemēram, ka īsta audzinātība redzama vispirms pie sevis mājās, savā ģimenē, attiecībās ar saviem tuvākajiem cilvēkiem.”

“Ja vīrietis uz ielas sev pa priekšu palaiž nepazīstamu sievieti (pat autobusā) un pat atver viņai durvis, bet mājās nepalīdzēs nogurušai sievai nomazgāt traukus, viņš ir neaudzināts cilvēks.

“Ja viņš ir pieklājīgs ar paziņām, bet pret mājiniekiem kļūst aizkaitināts mazākā iemesla dēļ, viņš ir neaudzināts cilvēks. Ja viņš neņem vērā savu tuvinieku raksturu, psiholoģiju, ieradumus un vēlmes, viņš ir neaudzināts cilvēks. ”

”Ja viņš, būdams jau pieaudzis, uzskata par pašsaprotamu vecāku palīdzību un nepamana, ka viņiem pašiem jau ir vajadzīga palīdzība, viņš ir neaudzināts cilvēks.”

”Ja viņš skaļi uzgriež radio un televīziju vai tikai skaļi sarunājas, kad kāds sagatavo mājasdarbu vai lasa (pat ja tie ir viņa mazie bērni), viņš ir neaudzināts cilvēks un nekad nepadarīs savus bērnus audzinātus.”

“Audzināts cilvēks ir tas, kurš vēlas un prot rēķināties ar citiem, tas ir tas, kuram viņa paša pieklājība ir ne tikai pazīstama un viegla, bet arī patīkama. Tas ir tas, kurš ir vienlīdz pieklājīgs kā pret vecākiem, tā pret jaunākiem gados un pēc materiālā stāvokļa.

Audzināts cilvēks visos aspektos neuzvedas skaļi, ietaupa citu laiku (“Precizitāte ir karaļu pieklājība,” teikts sakāmvārdā), stingri pilda citiem dotos solījumus, netēlo svarīgu personu, neceļ gaisā degunu un vienmēr ir vienāds: mājās, skolā, institūtā, darbā, veikalā un autobusā.

Dmitrijs Sergejevičs Lihačevs vēršas pirmām kārtām pie vīrieša - ģimenes galvu, jo ir pārliecināts, ka tieši vīrietis rāda piemēru savai sievai un bērniem, kā pareizi izturēties. Labu manieru ieaudzināšana bērnā jau no šūpuļa ir pirmais noteikums jaunajiem vecākiem, pretējā gadījumā no kurienes šīm manierēm rasties?

Kad ģimenē valda harmonija un savstarpēja sapratne, cilvēks ir laimīgs un dalās pozitīvās emocijās ar citiem. Šāds cilvēks nekad rupji neatbildēs sabiedriskajā transportā un būs pieklājīgs pat pret svešiniekiem.

Etiķetes noteikumi un labas manieres var padarīt nevīžu par kungu, pat ja bērnībā to nemācīja, nekad nav par vēlu laboties pašam. Ir svarīgi atcerēties, ka mēs paši esam savas laimes kalēji, ja ģimenē kaut kas neiet labi vai, ja darbā rodas mazvērtības sajūta, ir jāuzdod sev jautājums: “Ko es varu darīt, lai uzlabotu situāciju?” Atbildība par savu rīcību nekādā gadījumā nav jāpārliek uz citu pleciem.

Audzināšana - tas nav tikai etiķetes ievērošana. Tā ir pilnīga etiķetes noteikumu pieņemšana, sava veida domāšana, ko apstiprina cēli darbi, bet ne otrādi.