Lūk, šis ir tas garais slēdzis.

Te lieliski ir redzams, cik tieva ir locījuma vieta.

Mani kolēģi nesagaidīja, kamēr es atvedīšu visus instrumentus, lai salabotu. Tādēļ nu mēs ieslēdzam tējkannu šādi.

Līdzīgi darbā mums stāv ledusskapis, 65 gadā ražots. Nesen saplīsa. Sākām jau bēdāties, bet mūsu ofisa trīs prātīgākie vīri, atrada iemeslu – regulators pārstājis darboties. Mēģinājām atrast tādu pašu – nekā! Nedaudz vara plāksnes un atgriezām pie dzīvības – ledusskapis atkal sāka darboties.

Mājas mums bija veļasmašīna „Ariston”, kura ražota Itālijā, neatceros tieši, cik kg paredzēta, bet segu izmazgāt varēja. Darbojās 12 gadus un vēl darbotos, tikai jaunās mūsdienu detaļas jūk pa detaļām. Nācās to aizvietot. Nopirkām Samsung EcoBuble. Burtiski mēnesi pirms beidzās garantijas termiņš (3 gadi) pārstāj darboties panelis, ja nebūtu garantijas, samaksātu prāvu summu.

Vēl piemērs no personīgās pieredzes, izmantojām mājās ūdens sildītāju, darbojās 12 gadus. Nolēmām nopirkt modernāku, skaistāku, jaudīgāku nopirkt. Rezultātā pēc pāris gadiem sadeg vadības panelis. Nolēmu pats saremontēt, bet nepieciešamā detaļa pusi sildītāja vērtības maksāja. Labi, ka pašam bija – samainīju. Kāda velna pēc mums ir vajadzīga šāda elektronika???

Mūsdienās sadzīves tehnikas ražotāji jau pašā sākumā ieplāno garantijas laiku, pēc kuras tehnika pārstāj darboties. Lai pircējs iegādātos jaunu. Savādāk pasaules ekonomika apstāsies un pārstās attīstīties.

Tātad tā ir taisnība vai nav? Vai tiešām iemesls, kādēļ mūsdienu elektronika tik ātri saplīst, ir jau pašā ražošanas procesā?

Turpinājumā cipari, kuri pašiem ļaus atbildēt uz jautājumu. Nemaz ne tik tālā pagātnē, 70-tos bija tādas garantijas:

Vieglais auto – 15 gadi;
TV – 20 gadu;
Ledusskapis – 30 gadu.

Apskatīsimies, kādas garantijas ir uz 2015. gadu:

Vieglais auto – 4 gadi;
TV – 3 gadi;
Ledusskapis – 3 gadi.

Ir atšķirība? Lūk, arī atbilde. Ja agrāk ražotāji centās ražot, lai darbotos ilgu laiku, tad mūsdienās viss ir pavisam otrādi. Mums atliek vien samierināties un ik pēc 5 – 6 gadiem nomainīt sadzīves tehniku uz jaunu.

Ražotājiem nav izdevīgi, ka to prece darbojas daudz ilgāk ar garantiju. Iedomājieties, ja tā darbotos 40 – 50 gadus. Tādēļ inženieriem ir speciāls uzdevums – atstāt vietas, kuras drīz vien salūzīs. Patiesībā viss ir vienkārši – ir jāieliek detaļa tādā vietā, kur to nav iespējams samainīt. Visi atceras skandālu kompānijā Apple, kad tie sāka ražot pleijerus, kuros akumulatorus nebija iespējams samainīt. Kā piemērs lieliski der arī tie paši viedtālruņi. Vairums no tiem nenodzīvo līdz 2 – 3 gadiem – baterijas netur, ekrāni saplīst, sistēma neatjaunojas.

Šādi ieplānoti priekšlaicīgi sadzīves tehnikas lūzumi ir izšķērdīgs process. Un tomēr, ātrā preču maiņa veicina ekonomikas augšanu un dod sabiedrībai jaunas darba vietas. Nākamā globālā problēma ir salūzušās tehnikas utilizācija. Lai to pārstrādātu, nekaitējot videi, ir nepieciešami lieli tēriņi. Tādēļ atkritumu kalni turpinās augt. Atrisināt šo problēmu var tikai ierobežojot lietošanu. Bet mūsdienu cilvēks nez vai sevi ierobežos un atteiksies no komfortablas dzīves un gadiem ilgi lietos vecu – daudzas reizes remontētu ledusskapi, kurš jau ar savu izskatu vien baida visus un bojā interjeru.

Interesanta viela pārdomām? Dalies ar draugiem un parunāsim komentāros – ko jūs par šo tēmu domājat?