Viņai veiksies mīlestībā, ja....

• Viņa sevi pilnībā pieņems, arī tad, ja vēlas sevī kaut ko izmainīt. Viņas attieksmes pamatā pret sevi ir mīlestība un cieņa, viņa pastāvīgi par tām rūpējas un uztur tās līmenī. Viņa vienkārši ciena sevi, nevis meklē attiecības, lai uzturētu pašcieņu.
• Viņa pieņem citus tādus, kādi viņi ir, necenšas tos izmainīt un pakļaut savām vajadzībām.
• Viņa neatsakās no savas attieksmes pret jebkurām dzīves pusēm, ieskaitot seksuālo, neapspiež ne „negatīvās”, „pozitīvās” emocijas.
• Viņa kopj un „izaudzē” sevi: savu personību, savu izskatu, savas vērtības, intereses un sasniegumus.
• Viņas pašnovērtējums ir visai augsts, tāpēc viņa gūst baudu no vīriešu sabiedrības, kuri ir labi vienkārši tādi, kādi tie ir. Viņai nav vajadzīgs kļūt kādam vajadzīgai, tikai tādēļ, lai sajustu, ka viņa vērtīgs cilvēks.
• Viņa atļaujas būt atklāta un uzticēties dažiem cilvēkiem. Viņa nebaidās, ka cilvēki viņu pietiekami iepazīs, bet viņa neļauj sevi ekspluatēt cilvēkiem, kuri nav ieinteresēti viņas veiksmē.
• Viņa prot sevi aizstāvēt, savu veselību, savu labklājību. Viņu nevilina saspringta cīņa attiecībās, drāma, haoss.
• Viņa formulē sev jautājumus sekojošā veidā: „Cik noderīgas man ir šīs attiecības? Vai tās veicina manu izaugsmi? Vai tās man atļauj būt tādai, kāda es varu būt?”
• Ja attiecības sagādā tikai nepatikšanas un grauj viņas personību, viņa var pateikt: ”Lai aiziet!”, turklāt pati nekrīt izmisumā. Viņai ir labs draugu loks, kuri viņu atbalsta, viņai ir veselīgas intereses dzīvē, kas viņai palīdz pārdzīvot šo krīzi.
• Viņa zina, ka noturīgas, augošas un veselīgas attiecības ir starp partneriem, kuriem ir līdzīgas vērtības, intereses, mērķi. Katrs no partneriem spēj sasniegt intīmo izaugsmi. Viņa tikpat labi zina, ka ir cienīga saņemt visu labāko no dzīves.

Viņai neveicas mīlestībā, kāpēc?

Nu kādēļ, kādēļ tik hroniski neveicas attiecībās tik uzmanīgām, uzticīgām un labām sievietēm? Sievietes pie tā nav vainīgas. Un pat apstākļi, kuros partneris ir sastapts te, nav vainīgi. Svarīgāk ir, kāda viņām bija bērnība, kādas attiecības ir bijušas vecāku starpā.

Lūk, kas parasti atšķir tās sievietes, kurām neveicas mīlestībā:

• Viņas bieži nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kur viņām netika nodrošinātas viņu emocionālās vajadzības. Piemēram, vecāki varēja būt alkoholiķi.
• Par viņiem maz rūpējās, un viņas sāk šo savu nepiepildīto vajadzību kompensēt, sākot pastiprināti rūpēties par kādu, jo īpaši par vīrieti ar smagu likteni, par vīrieti, kuram ir nepieciešama palīdzība, rūpes. Viņas kļūst par sievām, mātēm, auklēm. Viņu aicinājums ir glābt.
• Sakarā ar to, ka šīm sievietēm neizdevās pavērst vienu vai abus vecākus par mīlošu mammu un tēti, pieaugušā vecumā viņas vilina emocionāli vārgi vīrieši, kurus viņas cenšas izmainīt ar savu bezgalīgo mīlestību.
• Pārdzīvojot šo bērnības traumu, viņas dara visu iespējamo, lai nepieļautu attiecību sajukšanu ar vīrieti, kuru mīl.
• Viņas neapstājas, neskatoties uz to, cik daudz laika, spēka un pat naudas aiziet, ja tas „palīdz” mīļotam vīrietim.
• Pieradušas savā ģimenē, pie tā, ka nav saņēmusi pietiekami mīlestības, šīs sievietes ir gatavas bezgalīgi gaidīt, ticēt, un darīt visu iespējamo, lai sagādātu prieku savam izredzētajam.
• Viņas ir gatavas uzņemties daudz vairāk par 50% atbildības vainas jebkurās attiecībās.
• Viņu pašcieņa ir ļoti zema, un dvēseles dziļumos netic, ka ir cienīgas būt laimīgas. Viņas ir gatavas noticēt, ka viņām ir jānopelnī tiesības baudīt dzīvi.
• Šīm sievietēm ir izteikta nepieciešamība kontrolēt sava vīrieša uzvedību, jūtas un domas. Viņas sargā savas attiecības, kā sargs sargtornī, jo bērnībā viņas ir dzīvojušas nedrošības atmosfērā. viņas cenšas visur un vienmēr palīdzēt citiem, kļūt par vajadzīgām, pat par neaizstājamām. Bieži šādas sievietes izvēlas tā saucamās palīdzošās profesijas (medicīnas darbiniece, psiholoģe, audzinātāja, skolotāja, oficiante).

• Savstarpējās attiecībās viņām ir svarīgāks tas, kā tam ir jābūt, nevis tā situācija, kura ir notikusi, viņas vairāk sapņo, nekā dzīvo.
• Viņu mīlestība un ciešanas ir ļoti smagas gan viņām pašām, gan partneriem. Tā ir visu aprijošā un iznīcinošā mīlestība.
• Viņām var būt nosliece (emocionāli vai ģenētiski) uz atkarību no alkohola, narkotikām, zālēm, ēdiena (piemēram, saldumiem).
• Viņas velk pie cilvēkiem ar problēmām, tiem, kuriem ir nepieciešams „glābiņš”, viņām ir tuvākas situācijas, kurās ir haoss, nenoteiktība, emocionālas ciešanas, turklāt viņas izvairās no atbildības pašām par sevi.
• Šīs sievietes mēdz būt emocionāli nospiestas, to viņas cenšas izmainīt, iesaistoties neierastās, „vētrainās” attiecībās.
• Viņas neinteresē labi vīrieši, kuri ir stabili dzīvē, uzticami un kuriem ir interese par viņām. Viņas uzskata šos vīriešus par jaukiem, bet garlaicīgiem.