Vīra pienākumi ģimenē

Tautas gudrība saka: “Ceļš uz vīrieša sirdi iet caur viņa kuņģi.” Bet, ja viss būtu tik vienkārši, visas prasmīgās saimnieces būtu laimīgas. Bet diemžēl tā nav. Vidusmēra sievietei pēc pamatdarba sākas otrā maiņa virtuvē. Un vēl uzkopšana, mazgāšana, gludināšana un bērni, kas prasa uzmanību un rūpes.

Kā atnāc no darba, maini lietišķo apģērbu uz priekšautu - un aiziet! Pirmais, otrais, kompots, deserts, salāti, uzkodas... viss, lai sātīgi pabarotu mājiniekus. Ak jā, arī pirkumi! Pirms gatavojat pusdienas vai vakariņas, tās ir jāsaplāno. Bet pie ierobežota budžeta šis process ir vairākas reizes sarežģītāks. Viss būtu ciešami, ja jums ir palīdzība no vīrieša, kas atrodas blakus. Un te sākas problēma.

Mēs veicām nelielu socioloģisku aptauju starp vīriešiem un sievietēm, lai noskaidrotu, kā klājas viņu ģimenēs, sadalot pienākumus. Izrādās, ka 80 procenti vīriešu vispār neiedziļinās mājas problēmās. Kāpēc? Atbilde ir ļoti dīvaina, jo viņi ir vīrieši.

Turklāt viņi uzskata, ka sievietei bez ierunām jāgatavo ēdieni visiem ģimenes locekļiem, maz jāēd vai vispār jāsēž uz diētas. Bet vīrietim pietiek tikai piegādāt resursus mājai un ģimenei. Turklāt, viņam kā sagādniekam vajadzīgas papildus kalorijas.

Šī tēma bija ļoti aktuāla. Internetā var atrast par to simtiem dusmīgu komentāru.

“Es nevaru ciest!” Nopirku siera gabaliņu (300 g.), domāju, ka būs bērnam un mums nedaudz. Vīrs sēdēja virtuvē, dzēra tēju. Pabarots. Aizgāju likt gultā bērnu, atnāku, un pusgabala siera nav. Ne es, ne dēls pat nepaguvām pagaršot. Mani no dusmām kratīja drebuļi. Cilvēkam ir sajūta, ka viņš ir viens, vairs neviena nav un siers man no debesīm nokrita. Pirms dažām dienām apēdis cīsiņu iesaiņojumu. Es jautāju, vai ar kartupeļiem nevarētu uzsildīt 3 gabalus. Viņš saka: “Bet kāpēc, arī tā ir garšīgi.” “Rīt es paslēpšu, apnika.”

”Šodien es atveru ledusskapi, bet tortes nav. Apēda visu. Dažreiz es domāju, cik lētāk būtu dzīvot bez laulātā. Vai viņi visi ir tādi vai arī ir ekonomiskākas versijas?”

”Mēs dzīvojam taupības režīmā. 4 gadus vecs bērns. Gribu pabeigt remontu. Ēdiens ir vienkāršs. Vīrs, nelietis, ēd bērnu ēdienu. Šodien apēda 4 jogurtus, kakao atliekas uzvārīja un izdzēra pienu. Tas bija paredzēts līdz nedēļas beigām. Es esmu dusmīga! Es viņam izvirzu pretenzijas - apvainojas.

“Bija tāds pats stāsts. Tagad vīrs ir aizgājis, piens un jogurti drošībā. Droši vien tur, kur aizgājis, atļauj viņam daudz ēst.”
“Dažreiz ļaunums ir nevis tāpēc, ka žēl, bet tāpēc, ka neprasīja. Tāpt, visu pēc akcijām, lai būtu gaļa un zivis, un siers. Bet viņam taču jābaro gaļa – vīrietis!”

”Es viņam dodu ēdienu uz darbu, piedevas bieži vien atnes atpakaļ un saka, ka izsalcis. Bet, ja viņam blakus ir kilogramīga kaste ar cepumiem, var pusi apēst un aci nepamirkšķināt. Tāpat arī ar ar konfektēm... bet jābaro labi tik un tā. Vīriešiem organisms patērē vairāk olbaltumvielu, vēl jo vairāk, ja darbs ir fizisks.”

“Mans pirmais vīrs apēda visus augļus, kas bija pirkti bērnam. Mēs pa vienam ābolam, bet viņš atlikušos piecus. Saldējumu ledusskapī nevarēja atstāt, noteikti atradīs un apēdīs. Arī bija ar kotletēm, sieru, desu, kūkām. Mēs ar dēlu spējām tikai pagaršot. Teikt, ka tasdomāts visiem, bezjēdzīgi. Viņam ir viena atbilde: “Es esmu liels, manam organismam ir vajadzīgs daudz.” Rezultātā viņš apēd no ledusskapja visgaršīgāko, bet no zupas un putras atsakās.”

“Tas pats stāsts. Uz jautājumu, kāpēc apēdis visu, atbild, ka neesmu lūgusi atstāt. Vai man ir žēl? Mēs dzīvojam kopā 29 gadus.”

“Iesaku ēdienu nākamreiz paslēpt nevis ledusskapī, bet pagrabā vai uz balkona. Viņš neatradīs. Es slepus izvilku konfektes no kastes, ko ārstam biju sagatavojusi, labi, ka laikus pamanīju, ka tā ir viegla. Vajadzēja agri no rīta pirms pieņemšanas skriet uz diennakts veikalu. Citādi būtu kauns.”

”Nu, ko tālāk? Pagatavoju vakariņas, devos uz dārzu pēc bērna, atnāku, bet atstātas tikai piedevas. Ne gaļas, ne deserta. Ja vīrs pelna, tad viņš tā var darīt?”

Lasi šos komentārus, un sākumā tie liekas ļoti smieklīgi, bet pēc tam paliek skumji. Vismaz tāpēc, ka daudzām sievietēm vīrieši pelna ne tik daudz, bet izrādās, ka gandrīz visa nauda tiek tērēta viņiem pārtikai. Turklāt vīrieši ir pārliecināti, ka pēc noklusējuma viņiem pienākas vislielākais un visgardākais kumoss.

Kur ir tādi vīri ņemas? Viens no iemesliem ir slikta audzināšana un nepareiza ievirze no vecāku puses. Egoistiskā uzvedība veidojas jau bērnībā, kad bērns aug ar devīzi “Viss labākais bērniem”. Pieaugušo dzīvē viņš kļūst pārāk bezrūpīgs. Pārliecināts, ka var iegūt visu, ko vēlas.

Mūsu sabiedrībā jau sen ir izveidojies stereotips, ka sievietei jābūt ērtai vīrietim. Šis uzstādījums tiek nodots pa sieviešu līniju no paaudzes paaudzē. Lūk, kā psihologs Jūlija Kostjuka komentē situāciju.

”Diemžēl tas ir ļoti izplatīts stāsts. Sieviete meklē iespēju uzvesties tā, lai vīrietim būtu ērtāk: viņa grib izskatīties pieticīga, paredzama, nevēlas tērēt naudu.

Šādā veidā viņa cenšas uzvarēt konkurencē par vīriešu uzmanību un samazināt savu satraukumu, kura iemesli bieži slēpjas šaubās par viņas personīgajām īpašībām, ārieni. Ja analizējam šo sieviešu rīcību, tad ir acīmredzams, cik daudz pūļu viņas tērē nevis savu vēlmju apmierināšanai, bet gan, lai atrastu veidus, kā parādīt vīriešiem, cik ērtas viņas var būt.

Kā atpazīt, ka, izdarot to vai citu izvēli attiecībās, sieviete tiecas būt ērta? Lai to izdarītu, ir jāatbild pašai sev uz vienkāršiem jautājumiem: “Kam ir ērti tas, ko es tagad darīšu?”, “Kā es jūtos, kad es to daru?”, “Ar ko es upurējos tā dēļ?”. Parasti šo jautājumu pietiek, lai noskaidrotu slēptos motīvus, pat ja jautājumi attiecas uz tādām tēmām kā ēdiens un attiecības.”

Ja ģimenē radusies kutelīga situācija, laulātajiem ir nepieciešams to apspriest. Neslēpt aizvainojumu, bet runāt par problēmu tās rašanās posmā. Varbūtība, ka vīrs un sieva piekritīs viens otram, ir ļoti liela. Varbūt viņam nav ne jausmas par citiem vīriešu pienākumiem ģimenē, izņemot naudas pelnīšanu. Jo viņu audzināja citādi.

Turklāt pilnīgi visām sievietēm ir jāiemācās pateikt vīrietim savas vēlmes un vajadzības, neļaujot situācijai iziet no kontroles, kad laulātie nespēj izprast viens otru un izrādīt cieņu.