Uz ilgiem četriem gadiem es aizbraucu uz ārzemēm pelnīt naudu. Visu šo laiku es praktiski nesazinājos ar saviem tuviniekiem, bet, kad atgriezos mājās, mani sagaidīja daudzi jaunumi.

Izrādījās, ka pa šo laiku ir apprecējies mans labākais draugs. Protams, viņš man par to rakstīja un pat atsūtīja kāzu fotogrāfijas, bet bildēs es lāgā nesaskatīju viņa izredzēto. Taču, kad ieraudzīju viņu reālā dzīvē, tūlīt pat atcerējos, kas viņa ir un kādos apstākļos mēs iepazināmies…

Lieta tāda, ka mana drauga sieva bija prostitūta. Viņa trinās bārā, kurā es mēdzu bieži iegriezties. Reiz es pat izmantoju viņas pakalpojumus un no tās nakts man ir palikušas pašas spilgtākās atmiņas!

Pēc sievietes skatiena es sapratu, ka viņa mani arī atpazina. Bet mans draugs vēl līdz šim ir neziņā par savas laulātās pagātni…

Man ir ļoti neērti būt viņu mājās, jo esmu spiests saglabāt šo noslēpumu. Un piedevām šī sieviete mani velnišķīgi pievelk…Tagad visu laiku mani nomoka jautājums: vai pareizi esmu rīkojies, nepastāstot par visu draugam?

Bet kā tu uzskati, vai vajag tādos gadījumos saglabāt noslēpumu, vai tomēr rūgta patiesība jebkurā gadījumā labāka par saldiem meliem? Uzraksti komentāros, ko tu par to domā?