Stresa ietekme

Lai saglabātu veselību, ir jāiemācās tikt galā ar stresu un tā sekām. Kortizols iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu: tā pārlieks daudzums ietekmē cilvēka personību un psihi. Tas traucē neiromediatora serotonīna darbību, tādējādi izraisot depresijas rašanos.

Stresa ietekme uz cilvēka darbību izpaužas kā procesu palēnināšanās, stimulu un motivācijas zudums, darba rezultātu samazināšanās.

Rūpējoties par virsnieru dziedzeriem, tu rūpējies par savu garīgo stāvokli. Ievēro vienkāršus noteikumus:

1. Lieto pietiekoši daudz dārzeņus un augļus.
2. Brokasto, kolīdz pamosties.
3. Neēd stāvot.
4. Uzņem ēdienu piecas reizes dienā, lai izvairītos no cukura līmeņa svārstībām asinīs.
5. Kopā ar ēdienu lieto pietiekošu B vitamīna daudzumu, tas atrodas putrās, pākšaugos, riekstos.
6. Dzer ūdeni 1-1,5 litrus dienā.
7. 10 minūtes dienā pavadi saulē.
8. Iemiedz pirms pusnakts.

Pēc lielas stresa devas jāparūpējas par sevi arī psiholoģiskā nozīmē. Kā zināms, organisma psihiskās un somatiskās funkcijas savstarpēji ir cieši saistītas. Ietekmējot psihi, mēs ietekmējam ķermeni un otrādi.

Laimes sajūta nodrošina atbilstošu serotonīna līmeni, kam ir lieliska ietekme uz virsnieru dziedzeriem. Mums ir jārada šī sajūta sevī visos iespējamos veidos, mērķtiecīgi, kontrolēti. Un negaidīt, kamēr pats liktenis mums dos dāvanu un uzlabos garastāvokli.

Labākā psihoterapija – saruna ar labvēlīgu cilvēku. Tā ir arī pieejamākā terapija, kas palīdz atbrīvoties no stresa sekām.
Sarunas laikā sarunu biedru neizmanto kā vesti vai personu, kuram var vienkārši uzvelt problēmas. Izrādi viņam cieņu un tikai tad tu saņemsi līdzjūtību un jutīsi atvieglojumu.

Sirsnīgas sarunas laikā uzmanīgi uzklausi sarunu biedru, uzzini viņa domas, uzskatus. Esi patiess, nepiekrīti, ja tev kaut kas nepatiks. Tā vai citādi, savus pārdzīvojumus tu izteiksi skaļi un tas tev palīdzēs.

Arī raudāšanai ir attīroša un terapeitiska iedarbība uz nervu sistēmu un organismu kopumā. Vienatnē ar sevi vari sevi pažēlot un paraudāt. Galvenais, lai raudas nekļūtu histēriskas.

Pēc tam sāc smaidīt. Lūpu kaktiņus nedaudz pacel uz augšu un smadzenes uzreiz saņems informāciju par to, ka esi atslābinājies un apmierināts. Skaļi smiekli smadzenēm aizsūtīs signālu par to, ka esi drošībā.

Ne smaids, ne smiekli nenostrādās tikai tādā gadījumā, ja tie tiks izmantoti izsmieklam vai būs acīmredzami uzspēlēti.

Stresa ietekme uz organismu ir pietiekoši negatīva, ja tajā atrodies visu laiku. Tāpēc ir ļoti svarīgi prast pārslēgties un atjaunoties. Pēc dabiskas reakcijas uz negatīvu kairinājumu, izraisīt pozitīvu, veidojot pozitīvu notikumu vai noskaņojumu.