Ūdens.

Izmantojot speciālu caurumu upurim tiek organismā liets ūdens. Spīdzināšana notikusi vairākos piegājienos. Šķidruma pārslodze izsauc sāpes, noved pie ūdens-sāls balansa izjukšanas, krampjiem, tūskas, vemšanas un nāves. Starp citu arī 20. gs tika izmantots šis spīdzināšanas veids.

Olas.

Upurim gastrointestinālajā traktā ievada plāšu cauruli un ievada tur dažas veselas olas. Kuņģis nespēj tās sagremot jo olas čaumala praktiski nefermentējas... Olas ceļo pa kuņģi izraisot briesmīgas sāpes. Pie tam olas traucē citiem dzīvības procesiem organismā, tas beidzas ar letālu iznākumu.

Sāls.

Būtu pārāk vienkārši bārstīt sāli uz brūces. Ar to vienkārši vardarbīgi baroja upuri. Senajā Ķīna ar sāli spīdzināja cilvēkus, kuri pielika sāli dažādām precēm, lai varētu mākslīgi palielināt preču svaru...

Vārīta gaļa.

Ķīnieši patiesībā bija visai attapīgi spīdzināšanas ziņā. Piemēram, upuri iesēdināja ciešā būrī un ilgu laiku baroja tikai ar vārītu, liesu gaļu. Mēneša laikā lielākā daļa šo cilvēku nomira. Zinātnieki skaidro tas ir saistīts ar to, ka ķīnieši lielākoties pārtiek tikai no augu valsts ēdieniem tādēļ kuņģis nevarēja pārstrādāt tik lielu gaļas daudzumu. Pie tam normālai produktu sagremošanai ir nepieciešams kustēties, bet ciešais būris stipri ierobežoja ieslodzītā brīvību.

Bezmiegs.

Šis spīdzināšanas veids bija ļoti izplatīts XX gadsimtā, piemēram, NKVD pagrabos ieslodzītajiem organizēja `bezmiega nedēļas`. Ierobežoja miegu līdz 72 stundām, cilvēks praktiski zaudēja kontroli pār sevi. Tādā stāvoklī viņš gatavs uz visu (pat atzīties tajā, ko viņš nekad nav darījis), ja tikai viņam atļautu aizmigt.


Kā redzi cilvēki gatavi daudz ko darīt, lai spīdzinātu citus. Diemžēl, nevar teikt, ka tādas idejas kādreiz pazudīs. Bet cerība mirst pēdējā.